IEVADS
Cenšoties izprast Latvijas lauksaimniecības attīstību un tās nozīmi pēdējo 20 gadu laikā, nenovēršami jāizprot arī pašas valsts situācijas izmaiņas un tās vēsturiskie notikumi. Latvijas, kā valsts attīstība skatāma vairākos laika posmos: pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā un, otrkārt, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) – 2004. gadā. Līdz neatkarības atgūšanai Latvijā lauksaimniecības dažādās nozarēs bija iesaistīti ļoti daudzi tās iedzīvotāji un gandrīz ikvienā mājsaimniecībā nodarbojās gan ar augkopību, gan lopkopību un augļkopību, kas nodrošināja minimālo iztiku ikvienam mājsaimniecības ģimenes loceklim. Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās ne tikai valsts politiskā iekārta, bet arī tās ekonomiskās attīstības stratēģija. Latvijā par mērķi tika izvirzīta iestāšanās Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīm raksturīgās augstās labklājības līmeņa sasniegšana, kas nozīmēja arī virzīšanos uz brīvo tirgus ekonomiku. Eiropas Savienības dalībvalstīm bija raksturīga daudz augstāka lauksaimniecības nozaru produktivitāte un līdz ar to daudz mazāka iedzīvotāju piedalīšanās šīs nozares pastāvēšanā, tādēļ arī Latvijā pēc 2004. gada lauksaimniecība savu nozīmi zaudēja. Par prioritārām kļuva daudzas citas tautsaimniecības nozares, (piemēram, tirdzniecība un būvniecība),to izaugsme bija straujāka, tādēļ tās nodrošināja ne tikai valsts ekonomisko uzplaukumu, bet arī iedzīvotājiem citus peļņas avotus un radīja iespējas lauksaimniecību nomainīt pret citām saimnieciskām darbībām. Daudzas mājsaimniecības, kas līdz šim nodarbojās ar lauksaimniecību, neizturējušas konkurenci, pamazām likvidējās. Dabīgās atlases dēļ arvien lielāku nozīmi ieguva inovatīva saimniekošana lielākās saimniecībās vai mazāku saimniecību apvienībās.
Pievēršot uzmanību 2005. – 2007. gadam, var teikt, ka šis laika posms vislabāk raksturo Latvijas lauksaimniecības saimnieciskās darbības tendences, jo ir laiks pēc ES dalībvalstu noteikumu pieņemšanas, kā arī laiks pirms globālās ekonomiskās krīzes iestāšanās 2008. gada otrajā pusē.
Darba mērķis: veikt pasīvu analīzi visa veida saimniecībās SUDAT datu kopā 2005.– 2007. gadu periodā.
Mērķa izpildei izvirzīti darba uzdevumi:
1. raksturot lauksaimniecības nozari kopumā, analizējot atšķirības gan reģionos, gan saimniecību lielumā;
2. izanalizēt pasīvus visa veida saimniecībās SUDAT datu kopā 2005. – 2007. gadā.
…
