Šo tēmu izvēlējāmies, jo likās interesanti uzzināt, kam jānotiek, lai cilvēks izvēlētos šo soli – pašnāvību. Visbiežāk cilvēku līdz pašnāvībai noved depresija, ko izraisa dažādas sadzīviskas problēmas.
Jauzsver, ka pašnāvības problēma nav saistīta tikai ar medicīnu, tai ir arī psiholoģiski un sociāli cēloņi. Pašnāvība vienmēr ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēka individuāls lēmums, tā ir sabiedrības garīgās veselības problēma.
Mūsuprāt, cilvēkiem bieži rodas šādi jautājumi: Būt vai nebūt – tāds ir jautājums. Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas, Ar ko mūs vajā ļaunais liktenis, Vai pacelt ieročus pret posta jūru un izbeigt visu?
Šajā darbā mēs pētījām, kas ir depresija, kā dzīvot pēc pašnāvības mēģinājuma un kāpēc cilvēki izvēlas izdarīt pašnāvību nevis dzīvot.
Mūsu darba mērķis bija izprast kādēļ cilvēki izdara pašnāvību, kā cilvēkam palīdzēt atbrīvoties no domas par pašnāvību un kas tieši ir pašnāvības galvenais cēlonis – depresija.
Darba uzdevums bija analizēt dažādus teorētiskus materiālus par pašnāvības cēloņiem, izprast cilvēkus kuri ir domājuši par pašnāvību vai ir pazīstams kāds cilvēks kurš ir mēģinājis izdarīt pašnāvību.
Mūsu darba pētijuma objekts – cilvēki visos vecuma posmos, jebkura dzimuma, neatkarīgi no materiālā stāvokļa.
Darba hipotēze: pašnāvības galvenais cēlonis – ilgstoša depresija.
1. Depresija
Ja pie psihiatra vai psihoterapeita atnāk pacients, ļoti rūpīgi ārstam jāizvērtē viņa psihiskais stāvoklis. Tikai kompetents speciālists ar labām zināšanām psihiatrijā spēs precīzi noteikt diagnozi un izvēlēties labāko ārstēšanas metodi. Ir nepieciešmas dziļas zināšanas, lai, piemēram, atšķirtu depresiju no tādas šizofrēnijas formas, kuras pirmā pazīme ir depresija. Šo traucējumu gadījumā ir atšķirīga gan medikamentozā terapija, gan psihoterapija. Ja šizofrēnija tiktu ārstēta kā depresija, tad tas varētu izraisīt slimības saasinājumu. Dažkārt, lai noteiktu precīzu diagnozi, ir nepieciešama izmeklēšana stacionārā un sadarbība ar citu speciālistu ārstiem. Pacientam ar vairogdziedzera hormonu nepietiekamību var rasties depresija, kuru nosaka hormonu nepietiekamība var rasties depresija, kuru nosaka hormonu daudzuma izmaiņas asinīs. Šādam pacientam būtu jāārstējas pie endokrinologa. Ja ir aizdomas par kādu somatisku slimību, pacientam vispirms būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai citiem šaurāku nozaru speciālistiem.
Ja ir noteikta depresijas diagnoze, tad tālāk ir jāizvērtē, cik smaga ir depresija. Atgādināšu, ka vieglas depresijas gadījumā cilvēks tiek galā ar ikdienas darbiem, veido attiecības, bet tas notiek bez prieka. Ja depresija ir vidēji smaga, ir ļoti grūti tiktgalā ar ikdienas darbiem, cieš darba produktivitāte, brūk attiecības. Smagas depresijas gadījumā cilvēks nespēj strādāt. Palīdzība ir nepieciešama visu laiku. Viņš nemazgājas, neēd, nerunā. Vieglas depresijas gadījumā vēlamā ārstēšanas metode būtu psihoterapija. Vidēji smagas depresijas gadījumā – psihoterapija un medikamenti. Smagas depresijas gadījumā būtu nepieciešama ārstēšana specializētā stacionārā, lai nodrošinātu ārstēšanas efektivitāti un pastāvīgu pacienta veselības stāvokļa kontroli. Te ārstēšanu būtu jāsāk ar medikamentiem. Psihoterapija smagas depresijas gadījumā var būt neiespējama. Ārstēšana jebkurā gadījumā būtu jāuzsāk pēc iespējas agrāk. …
