(Kondrova, 1998.) uzskata, ka svarīgākais vienojošais elements pedagoģiskajā darbībā ir saskarsme.
Saskarsme ir informācijas apmaiņas process starp partneriem (Andrejevs, 1980.).
Diemžēl, bet tieši saskarsme ir daudzu skolotāju „vājā vieta”. Viņi (skolotāji) spēj gūt labus mācību rezultātus, bet to sasniegšanai manipulē ar skolēniem. Tāda veida darbības pamatā ir nespēja saskatīt skolēnā līdzvērtīgu partneri kopīgas darbības īstenošanai, bet tas ir noteicošais moments mācību un audzināšanas procesa sekmīgam risinājumam (Kondrova, 1998.).
Pedagoģisko saskarsmi ietekmē arī citi faktori. Marijas Montesori izstrādāto pieeja, attieksmē pret pedagoģisko saskarsmi, var iztēloties kā trijstūri, kur trijstūra vienā virsotnē ir bērns, kas tiek respektēts kā personība un indivīds ar viņam piemītošām īpašībām, darbošanās ritmu un attīstības īpatnībām. Otra virsotne ir speciāli sagatavota vide, kas atbilst bērna vajadzībām un ļauj viņam apgūt lietu un parādību pilno pasauli. Trešā virsotne ir izglītots skolotājs, kura loma ir palīdzēt attīstīt paša bērna iekšējos dotumus (Skolotāja rokas grāmata, 1995.).
Autore piekrīt R. Šteinera uzskatam, ka pedagoģiskajai saskarsmei jānotiek, ievērojot principu:
brīvību garam,
vienlīdzību tiesībās,
brālību darbībā. …