Preču un pakalpojumu cenu pieaugums paatrina tempus, pastiprina spriedzi sabiedrībā un, kā sekas, rodas strādnieku darba algas paaugstinājuma nepieciešamība. Kurš kuru? Pagaidām, kā redzams, ar lielu atrāvumu priekšā ir cenas. Rezultāts ir bēdīgs – krass cilvēku dzīves līmeņa kritums. Neglābs ne labdarība, ne ienākumu indeksēšana par kuriem tik daudz un ar cerību runā un raksta. Nelīdzēs arī mehāniskais algas paaugstinājums dzenoties pakaļ cenu pieaugumam un inflācijai. Tās ir darbības bez perspektīvas un nedrošs aizsegs pret turpmāku mūsu grimšanu nabadzībā.
Kur ir izeja? Un vai tā vispār ir? Ir jāieinteresē katrs strādnieks augstražīgajā darbā uz ciešas kopsakarības nodrošināšanas rēķina starp viņa saņemto atlīdzību un faktisko darba ieguldījumu. Tikai tad uzņēmums, organizācija, firma vai kooperatīvs zels un plauks, bet to strādnieki – labi pelnīs un droši turēsies “virs ūdens” tirgus ekonomikā.
Lai atbildētu uz šiem jautājumiem arī tika izstrādāts šis pētījums, kura galvenais mērķis ir apzināt vispārējās personāla atalgojuma sistēmas un, izmantojot vairāku ārvalstu pieredzi, izvērtēt galveno atalgojuma instrumentu pielietojumu Latvijā.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbā risināmie uzdevumi varētu būt šādi:
pamatojoties uz literatūru, pētīt iespējamās atalgojuma sistēmas;
analizēt vairākās ārvalstīs pielietojamās atalgojuma metodes;
apskatīt Latvijas atalgojuma īpatnības.
Pētījuma metodes izmantotas kombinēti, pielietojot vispāratzītas ekonomisko pētījumu kvalitatīvas un kvantitatīvas metodes: monogrāfiskā, statistiskās analīzes, ekonomiskās analīzes un grafiski analītiskās.
Par pētījuma avotiem kalpo fundamentāli zinātniski pētījumi, Latvijas Republikas likumi un valdības lēmumi, vispārējā un speciālā literatūra, periodiskie izdevumi.
Citātu un skaitliskā satura materiāliem darbā tika lietotas atsauces uz izmantotās literatūras un avotu sarakstu, kas atrodas darba beigās, lietojot kvadrātiekavas ar ievietoto tajās skaitlisko informāciju. Ja kvadrātiekavās uzrādīts viens cipars, tas nozīmē avota kārtas numuru augstāk minētajā sarakstā; ja ir divi cipari, tad pirmais no tiem nozīmē literatūras kārtas numuru sarakstā un otrais – lapaspuses numuru dotā literatūras avotā.
Lai runātu par darba algām, terminoloģiski jārunā nevis par darbu, bet darbaspēku, proti, potenciālām darba spējām, kas sakarā ar kvalifikāciju piemīt cilvēkam tirgus ekonomikā – darba ņēmējam. Toties darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas resursu tirgū, var būt vai nu darbaspēks, vai arī darba rezultāts – ražojums, pakalpojums.…
