Darbā apskatu teoriju, kas saistīta ar personāla motivēšanu organizācijā. Balstoties uz teoriju, aplūkoju kā konkrētā uzņēmumā tiek motivēts personāls. Cenšos arī noskaidrot, vai uzņēmuma darbinieki ar to ir apmierināti un kā tas ietekmē tieši viņu darbu uzņēmumā.
Šī tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo katru dienu tiek dibināti arvien jauni uzņēmumi, kuri, protams, nevar pastāvēt bez darbiniekiem. Lai no viņiem varētu prasīt kvalitatīvu darbu, ir jānodrošina labi, ērti darba apstākļi. Nevar prasīt no darbinieka ‘’pilnīgu atdevi’’ savam darbam, ja organizācija neko nedod pretī. Abām pusēm ir jāmāk sadarboties. Kā tas tiek realizēts dzīvē, es arī cenšos noskaidrot savā darbā.
1. Motivēšanas būtība
Viena no menedžmenta funkcijām ir motivēšana, kurai arī ir vislielākā saistība ar uzņēmuma vadītāju un personālu. Lai runātu par motivācijas nozīmi uzņēmumā, vispirms ir jānoskaidro, kas īsti ir motivācija. ‘’Motivācija ir dinamisks process, kurš, izmantojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē indivīda un uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšanu’’.1
Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām, cilvēks meklē iespējas tās apmierināt (piemēram, turpināt darboties savā organizācijā vai meklēt darbu citur, strādāt citā organizācijā). Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi (piemēram, darboties intensīvvi vai lēni, nepārstrādājoties). Pēc tam jānovērtē sava rīcība no vajadzību apmierināšanas viedokļa (piemēram, ja darba ražīguma paaugstināšanās rezultātā pieaug arī atalgojums, tad vērtējums būs pozitīvs, pretējā gadījumā - negatīvs). Tāds vērtējums motivē nākotnē rīkoties tāpat vai mainīt rīcību.…
