Nobeigums
Kā jau ikvienā plaša valsts mēroga struktūrā, arī izglītības sistēmā ir savi noslēpumainie labirinta likumi. Viens no tiem ir kāds rūpīgi apslēpts un grūti definējms agresijas un varas fetišisms, kuru kā iedarbīgāko līdzekli izmanto arī skolotāju dažādo cilvēcisko vaibstu iznīcināšanai un kā valstiski akceptētu normu uzspiež gadu gadiem visiem zināmo pelēko sejas krāsu - pārbaude skolas atbilstības atbilstošajiem valsts Izglītības standartiem. [3;11]
Veicināt sabiedrības, īpaši vecāku izpratni par skolotāju darbu, atgādināt, ka skolēniem un viņu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, tādā veidā sadalot atbildību un mazinot prasības, ierobežojumus un kontroli pret skolotāju, jo pārāk augstas, nesasniedzamas prasības demotivē darbinieku. Skolotāju laika trūkums liedz iespēju sekot un nepārtraukti izglītoties atbilstoši jaunākajām pedagoģijas un psiholoģijas atziņām un aktualitātēm izglītībā vienotajā Eiropas izglītības telpā.
Bagātināt skolotāju izaugsmi, kvalifikācijas celšanu, iesaistīšanos mūžizglītībā, zinātniski pētnieciskajā darbībā /jāņem vērā skarbā realitāte - tendences sabiedrībā, ekonomiski politiskā situācija/, veidojot strukturētu mācību metodiku, lai vēlāk pie augstu rezultātu sasniegšanas, šo autormetodiku varētu nodot tālāk.
Lai veicinātu apmierinātību ar skolotāja profesiju, ar plašsaziņas līdzekļiem jāceļ skolotāja amata prestižs sabiedrībā. Prestižs nemotivēs skolotājus, bet apkārtējo negatīvie izteikumi un spriedumi rada neapmierinātību. Lai radītu ārēju motivāciju, vajadzētu piesaistīt līdzekļus profesionālas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iegāde, estētiskas, higiēnisks, drošas darba vides iekārtošanai.
Latvijā skolotāju algas ir ļoti zemas, ko atzīst arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. „ Ir pienācis laiks veidot jaunu skolotāju motivācijas plānu, kas ietvertu vairākas daļas un sniegtu atbilstošu novērtējumu par padarīto darbu un kvalifikāciju.
Valdība kopā ar partneriem vienojas un īsteno šādu plānu,” saka Ķīlis. [9] Skolotāju darba rezultātu atalgojums nav atkarīgs no ieliktajām pūlēm.
Nepieciešamas investīcijas jaunu prasmju izkopšanai, mācību programmu izveidei, mācību materiālu sagatavošanai un skolotāju izglītošanai.
Ne tikai valstij ir jāveido strukturēta motivācijas sistēma skolotājiem, arī katras skolas direktoram ir jābūt prasmīgam vadītājam un jāveido sava „motivācijas pakete” saviem skolotājiem, jo katrai skolai un kolektīvam ir savas individuālās vērtības, vajadzības un iespējas.
Par skolotājiem jārūpējas, skolotāji ir viena no svarīgākajām profesijām valsts struktūrā, ekonomikas veidošanā un humānas kultūrvides uzturēšanā.
…
