Personas tiesiskais statuss Senajā Romā

Viens no lielākajiem Antīkās pasaules sasniegumiem ir romiešu privātās tiesības. Amatpersonu un, galvenokārt, pretoru, kā arī citu «klasisko» juristu spēkiem tika radīta tiesiska sistēma, kas izveidoja visoptimālāko juridisko mehānismu preču-naudas attiecību regulācijai, kas pamatojās uz privātīpašumu.
Mūsdienās persona un cilvēks ir sinonīmi. Senajā Romā tā nebija. Pēc romiešu tiesībām persona bija juridisks jēdziens, ar ko saprata brīvu cilvēku, bet ne vergu. Vergs tika uzskatīts par lietu, ko var pirkt, pārdot, dāvināt, novēlēt ar testamentu vai pat nogalināt. Tikai persona varēja būt tiesību subjekts.
Visiem brīvajiem (neatkarīgi no sociālās un nacionālās izcelšanās) tika piešķirta juridiska vienlīdzība privātajās tiesībās. Vergs atradās vienkāršas preces stāvoklī - tiesību objekts. Vēlāk, kad verdzība izzuda, saglabājās smalks īpašuma tiesību objekta apraksts.
Tā kā vergturu sabiedrībā par personu tika atzīts ne katrs cilvēks, tad šī sabiedrība ļoti uzskatami parādīja to, ka tiesībspēja ( spēja būt par subjektu, tiesību nesēju) nav cilvēka iedzimta būtība, bet, kā pati valsts un tiesības, ir parādība, kas radīta uz sabiedrības ekonomiskām attiecībām. …