Vārds psiholoģija apvieno divus grieķu vārdus: psychē – dvēsele un logos – mācība, zinātne. Šā vārda burtiskais tulkojums no grieķu valodas latviešu valodā nozīmē - ‘’ zinātne par dvēseli ‘’.
Vārda psiholoģija mūsdienu semantiskais priekšstats, bez šaubām, atšķiras no tā sākotnējās izpratnes. Šodien psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības likumsakarībām un funkcionēšanu. Šajā gadījumā psihe vairs nav uzskatāma par dvēseli, kas mīt cilvēka ķermenī, lai gan pats vārds cēlies no grieķiskā psychikos – dvēselisks. Mūsdienās psihes semantiskajā priekšstatā ietverts cits saturs. Priekšstats par psiholoģijas kā zinātnes saturu veidojies daudzu gadsimtu gaitā. Šo procesu nosacīti ir iespējams iedalīt vairākos posmos.
Pirmo posmu psiholoģijas zināšanu attīstībā var nosaukt par pirms zinātnisku. Šajā posmā cilvēkam zināmie psihiskie procesi un stāvokļi tika piedēvēti dieviem un tika padarīti par dievišķiem. Mitoloģijā ir atrodami daudzi, kas bijuši atbildīgi par tā laika cilvēka jūtām, atmiņu, domāšanu un citiem psihiskiem procesiem.
Otra posma sākumu psiholoģisko zināšanu attīstībā, jau augstākā līmenī, saista ar pirmo filozofu domātāju un viņu teoriju parādīšanos. Milētas skolas pārstāvju (Faless, Anaksimandrs un citi) filozofiskajos darbos sāk veidoties priekšstats par psihisko kā fenomenu, kas pastāv cilvēka ‘’iekšienē’’ un piemīt tikai viņam. Tieši tajā laikā cilvēka iekšējās pasaules definēšanai parādās termins - psychē.…