IEVADS.
Jau sen cilvēki ir interesējušies par sevi, kāpēc viņi ir tādi un ne citādi, mēģinājuši izskaidrot savu un savu līdzcilvēku uzvedību. Katrs mēs kādreiz esam iedziļinājušies, gan sevī, gan apkārtējos cilvēkos, mēģinājuši analizēt cilvēka rīcību, rast atbildi uz jautājumu, kāpēc viņš rīkojāt tā, ja varēja nedaudz savādāk, vai vismaz saprotošāks attiecībā pret otru. Kāpēc pastāv noziedzība, kāpēc cilvēki slepkavo? Kāpēc ir tik dažādas rīcības, it kā vienā situācijā? Ir daudz un dažādi jautājumi, uz kuriem psihologi, un ne tikai viņi meklē atbildes.
Psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām, par cilvēka un dzīvnieku uzvedību. Tā pēta iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi. Savirknējot šo definīciju varam secināt, ka mēs nevaram iztikt bez pētīšanas metodēm psiholoģijā. Lai izprastu cilvēku un gūtu par viņu priekšstatu, vai pareizāk, palīdzētu, ir jāveic cilvēka personības, rīcības būtiska pētīšana.
Mūsdiena psiholoģija ir visās zinātnes, tādēļ tā ir ļoti sazarota, bet vispārīga psiholoģija pēta un izstrādā izpētes vispārīgos principus un metodes, psihes vispārīgos likumus un likumsakarības, kuras tiek izmantoti psihes funkcionēšanas īpatnību izpētē dažādas cilvēka dzīves jomās. Tāpēc var apgalvot, ka vispārīga psiholoģija ir visu psiholoģijas zinātņu nozaru teorētiska bāze, to pamats.
Lai labāk saprast apkārtējo pasauli, cilvēks iegūst informāciju. Un, lai labāk saprast procesus, kas notiek apkārtējā pasaule un citus cilvēkus rīcību, tad jāapgūst pēc iespējas vairāk informācijas. Pētot personību, vispārīga psiholoģija atšķir personības izziņas sfēras procesus (sajūtas, uztvere, domāšana, runa, iztēle, uzmanība un atmiņa) un personības individuāli tipoloģiskas īpatnības (temperaments, raksturs, spējas un dotības).
Savā pētījuma es nolēmu apskatīt personības sajūtas un emocijas, atmiņu un raksturu, jo domāju, kā mūsdienas tam ir vissvarīgākā nozīme. Jo labāk zināsi savas jūtas un emocijas, jo labāk būsi spējīgs kontrolēt kādu situāciju. Jo labāk zināsi savu raksturu un raksturus tev tuvajos cilvēkus, jo vieglāk būs strādāt uz dzīvot sabiedrībā. Un atmiņai mūsdienas jābūt ļoti attīstītai, jo bagātība- tas nevis naudas, bet informācija.
Pētīt nolēmu sevī, jo es nekad to nedarīju un sagribējās uzzināt vairāk par savam īpašībām. Paanalizējot rezultātus, es izdarīšu secinājumus un mēģināšu „vājas vietas” uzlabot. Domāju, tas palīdzes man saskarsmē ne tikai ar tuvajiem cilvēkiem, bet arī vies pārējiem un savas profesijas apguvē.
…
