3. Organizēšana
Organizēt nozīmē visu sistemātiski sakārtot un pielāgot paredzētajiem mērķiem.[1]
Organizēšana ir organizācijas resursu koncentrēšana, sadale un koordinēšana, lai realizētu noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas mērķus.
Organizācijas struktūra ir tās sadalīšana noteiktās nodaļās atbilstoši mērķiem. No tās atkarīgs organizācijas sakārtojums Organizācijas sakārtojums ir tās struktūras veidošanas un sakārtošanas modelis, kas atbilst organizācijas mērķiem.
Galvenie darba organizēšanas veidi
Specializētā darba dalīšana
Apvienošana nodalās (departamentos)
Vertikālā darbības dalīšana un vadības apjoma noteikšana.
Pilnvaru piešķiršana un atbildības pakāpes noteikšana
Specializētā darba dalīšana organizācijās ir konkrētu darbu nodošana konkrētiem speciālistiem, kas no organizācijas viedokļa varētu šo darbu izpildīt labāk nekā pārējie
Plusi - paaugstinās darbinieku kvalifikācija, palielinās darba efektivitāte, attīstās arī izmantotā tehnika.
Mīnusi - vienmuļš darbs, ierobežoti motivēšanas paņēmieni, iepriekšminētā dēj var pasliktināties produkcijas kvalitāte.
Alternatīvas - darbību rotācijas princips, darbības zonas paplašināšana, darbību dažādošana, darba grupu veidošana.
Sabiedriskās attiecības ir pārvaldes funkcija, ar kuras palīdzību tiek nodibināti un uzturēti savstarpēji izdevīgi sakari starp kādu organizāciju un to sabiedrību , no kuras ir atkarīgas šīs organizācijas veiksmes un neveiksmes. [2]
Sabiedriskās attiecības veido uzņēmuma iekšējās un ārējās attiecības jeb komunikāciju. Iekšējā komunikācija ir uzņēmuma vadības veidotās attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem, savukārt, uzņēmuma ārējā komunikācija ir savstarpējo attiecību veidošana ar mērķauditoriju.