Pētnieciskais darbs par atmiņu tēlojumiem

Darba fragments

„Jā, kas tas bija, kas mani pie kalēja Klāva tā saistīja? Vai tā bija mana vientulīgā atstātība, kuru pie lielajiem cilvēkiem tēva mājā tik smagi sajutu? Vai kalēja Klāva mūžīgi jautrais, atklātais raksturs, kas palaikam mīl? Vai tas, ka viņš mani vienmēr ievēroja, bija pastāvīgi pret mani laipns, kala man nazīšus, taisīja visādas spēļu lietiņas, pirka daždažādus saldumus? Nezinu. Zinu tik, ka krusttēvs Klāvs bija man mīļš, ļoti mīļš, daudz, daudz mīļāks par paša miesīgu tēvu.”

Darba analīze

Šajā darba fragmentā ir parādīts tas, ka autors, kas ir galvenais tēls ir bijis ļoti vientuļš. Bērnam ir tik grūti un vientuļi, ka viņš ir atradis krusttēvu, kas ir cilvēks, kurš spēj aizstāt draugu lomu un tēva lomu. Krusttēvs Klāvs ir tas cilvēks, kas, viņuprāt, ir labākais draugs. Viņš ir mīļš jautrs un laipns. Bērnam nebija neviens cilvēks, ar kuru varētu parunāties, kurš būtu viņu uztvēris kā personību, bet Klāvs bija tas cilvēks, kas uzklausīja bērna vēlmes. Klāvs bērnam pirka saldumus, kala pašam savu nazi, taisīja dažāda spēles un ļoti mīlēja zēnu. Bērns viņu mīlēja daudz vairāk nekā savu tēvu. Bērnam bija ļoti svarīgi atrast sev nepieciešamo personu, kuram var uzticēties. Bērns būtu laimīgāks, ja tas būtu bijis tēvs.
No šī darba fragmenta bērnam, kuram nav tēva var arī tēvam nav laika ir ļoti aizņemts ar ģimenes budžeta palielināšanu ir nepieciešams iemācīties uzticēties kādam citam savus noslēpumus un atrast kopīgas intereses un aizraušanos. Bērns no šī fragmenta var mācīties to, ka ir nepieciešams labs draugs, lai aizstātu savu vientulību un atstumtību. Ja bērnam nav kaimiņos neviena vienaudža, vai nav neviena skolas biedra, kas vēlētos ar viņu draudzēties, tad bērnam vajadzētu zināt, ka pieaugušie cilvēki var būt ļoti labi draugi. Cik svarīgi ir mīlēt sev tuvos cilvēkus!…