-
Pieauguša cilvēka attīstība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Pieauguša cilvēka attīstības stadijas | 4 |
1.1. | Agrīnais pieaugušā cilvēka vecums | 4 |
1.2. | Vidējs pieaugušā cilvēka vecums | 5 |
1.2. | Velīns pieaugušā cilvēka vecums | 6 |
2. | Nobeigums | 8 |
Izmantotā literatūra un informācijas avoti | 9 |
2.Nobeigums
Psiholoģija ir diezgan jauna zinātne, kas pēta psihiskās parādības un izmanto tās cilvēka dzīvē, tās uzlabošanai un paša cilvēka attīstībai. Tas ir nepieciešams, lai cilvēks apzinātos savas priekšrocības un trūkumus, attīstītos un pilnveidotu sevi, tieši tāpēc ir grūti noteikt konkrētu vecumu, kad sākas un kad beidzas pieauguša cilvēka attīstības posmi.
Pamatojoties uz sociāliem un pozicionāliem faktoriem, fiziskiem un bioloģiskiem faktoriem un psiholoģiskiem faktoriem ir grūti noteikt visu triju attīstības posmu vecuma sākumu, kā arī attīstoties un laikam mainoties, piemēram, aspekts, ka cilvēki dzīvo aizvien ilgāk un ilgāk, veselības aprūpes attīstība un dzīves līmeņa uzlabošanās rada nobīdes. Daudzi pētījumi tika veidoti 20 gadus atpakaļ, taču pa šo laiku bija daudzas izmaiņas. Ja 20 gadus atpakaļ jaunietis, kuram ir 20 gadi bija gatavs pieaugušai dzīvei un šajā vecuma posmā dibināja ģimenes un strādāja, tad šobrīd tas notiek tikai jauniešiem ap 30 gadiem.
Otrs secinājums – cilvēks nemitīgi attīstās. Cilvēka attīstība neapstājas sasniedzot vidējo attīstības vecumu. Tā notiek visos trijos pieaugušā cilvēka attīstības posmos. Agrīnā attīstības posmā cilvēks novirza visu savu enerģiju, lai profesionāli sevi attīstītu, nodibinātu ģimeni. Vidējā attīstības posmā cilvēkam ir vislielākās profesionālās izaugsmes zināšanas un iespēja sasniegt daudzus mērķus karjerā, taču vēl ir iespēja mainīties uz labo pusi, labot pieļautās kļūdas un mēģināt jaunas lietas. Taču velīnajā attīstības posmā cilvēks pārdomā visu izdarīto, analizē, dalās ar pieredzi, šajā posmā notiek garīgā attīstība.
…
Pieauguša cilvēka vecumu iedala trīs posmos: agrīns pieauguša cilvēka vecums (no divdesmit līdz četrdesmit gadu vecumam), vidējs pieauguša cilvēka vecums (no četrdesmit līdz sešdesmit piecu gadu vecumam) un vēlīns pieauguša cilvēka vecums (sešdesmit pieci un vairāk gadu (Erikson, 1982). Kopā pastāv detalizēti 8 attīstības posmi, kur katrā dzīves posmā cilvēks piedzīvo psihosociālu krīzi, kurai var būt gan pozitīvā, gan negatīvā ietekme. Šīm krīzēm ir psihosociāls raksturs, jo tās ir saistītas ar indivīda psiholoģiskām vajadzībām (t.i., psiho), kas ir pretrunā ar sabiedrības (t.i., sociālajām) vajadzībām (Erikson, 1982). Pēc dažu autoru domām, pieauguša cilvēka dzīves aprakstīšanā izmantot jēdzienu “attīstība” nevajadzētu, jo netieši tiek norādīts uz iepriekšējām paredzamām un secīgām pārmaiņām, taču tādas pārmaiņas nav attiecināmas uz procesiem, kas cilvēka dzīvē novērojamas, pieaugot nodzīvoto gadu skaitam (Neugarten, 1976) Pamatojoties uz Eriksona teoriju, katra posma pabeigšana, nodrošina veselīgu personību un pamata tikumu apguvi. Pamata tikumi ir rakstura stiprās īpašības, kuras var izmantot, lai atrisinātu turpmākās problēmas, ar kurām saskaras cilvēks. Nespēja noslēgt kādu no posmiem var mazināt iespēju pabeigt turpmākos posmus un cilvēka personība var kļūt mazāk veselīga, taču šps posmus var veiksmīgi atrisināt vēlāk. (Erikson, 1982)
- Bērna intelektuālā attīstība zīdaiņa un mazbērna periodā
- Cilvēka attīstība
- Pieauguša cilvēka attīstība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bērna intelektuālā attīstība zīdaiņa un mazbērna periodā
Реферат для университета20
-
Cilvēka attīstība
Реферат для университета3
Оцененный! -
Bērnības nozīme cilvēka personas attīstībā
Реферат для университета7
-
Bērnu psiholoģijas attīstība no "0" līdz jaunākajam skolas vecumam (7-11.g.)
Реферат для университета119
Оцененный! -
Bērna psihiskā attīstība no piedzimšanas līdz skolas laikam
Реферат для университета20
Оцененный!