Attīstoties tirgum ir pieaugusi pircēju rīcības izpētes nozīme. Pircēju kopumā katrs pircējs atšķiras cits no cita pēc ienākumu līmeņa, sociālā slāņa, kuram tas pieder, izglītības, vecuma, gaumes un daudziem citiem rādītājiem. Galvenais prast pircējus sagrupēt pēc viņu vajadzībām. Senāk, kad tirgus bija slikti attīstīts, pārdevējs varēja noteikt pircēja rīcību, pamatojoties uz savu pieredzi.
Pašlaik mārketinga speciālists varētu izvirzīt sekojošus jautājumus, lai noskaidrotu iespējamo jauno tirgu un pētot arī pastāvošo:
Ko pērk? - pirkuma objekts;
Kāpēc pērk? – pirkuma mērķis;
Kas pērk? – pircēja sociālā piederība;
Kā pērk? – veids, kādā tiek izdarīts pirkums;
Kad pērk? – pirkuma izdarīšanas laiks;
Kur pērk? – vieta, kur tiek izdarīts pirkums.
Ražotājus interesē, kā pircējs reaģē uz daudzajiem rosinošajiem faktoriem, ar kuriem pircējs saskaras tirgū: cenu, reklāmu un preču sortimentu. Šo faktoru izpētei tiek tērēts daudz laika un naudas līdzekļu, lai pētītu sakarības starp tirgus stimuliem un pircēju reakciju.
Pirkšanas lēmumu pieņemšanu ietekmē vairāki ārējie faktori. Šie ietekmes faktori ietver cilvēkus: gan tos, kas ir potenciālie pircēji ģimenē vai draugu lokā, gan paziņas un vidi, kurā tie apgrozās. Ģimenes locekļi, pat klāt neesot pirkuma izdarīšanas mirklī, var ietekmēt pirkšanas lēmuma pieņemšanu. Piemēram, vēcāki vienmēr centīsies iegādāties tādus pārtikas produktus, lai apmierinātas tiku visu ģimenes locekļu vēlmes. …