20. gs. sākumā Eiropas valstu starpā radās arvien jaunas nesaskaņas. Lielvalstis izdeva milzīgus līdzekļus lai palielinātu un modernizētu savas armijas. Eiropā radās divas naidīgas valstu grupas. Nenovēršami tuvojās jauns, līdz tam vēl nepieredzēta apjoma karš. Ilgstošai karadarbībai vislabāk bija sagatavojusies Vācija. 1914. gada 19. jūlijā (1. augustā) tā pieteica karu Krievijai. Pamazām karā iesaistījās arvien vairāk valstu. Lielākā daļa no pasaules iedzīvotājiem bija vairāk vai mazāk saistīti ar šo visas zemeslodes mēroga bruņoto sadursmi, tāpēc to dēvē par pasaules karu. Vienā karojošo valstu pusē atradās Vācija, Austroungārija, Bulgārija un Turcija, bet otrā – Krievija, Anglija, Francija, ASV, Itālija, Beļģija, Japāna un citas valstis (tā saucamās Antantes valstis
Kara izraisīto postu Latvijas iedzīvotāji sāka izjust pavisam drīz. Jau otrajā kara dienā vācu kara kuģi apšaudīja Liepāju.
Vācu okupācijas režīms.
Vācu karaspēka ieņemtajā Latvijas daļā bija palikusi tikai trešā daļa no pirmskara iedzīvotāju skaita. Darbspējīgos vīriešus vācu kara pārvalde izmantoja savu pozīciju ierīkošanai un citos darbos. Trūka darbaspēka lauku apstrādāšanai, tālab daudzās muižās izmantoja karagūstekņus. Nesaudzīgi tika izcirsti Latvijas meži. Kokmateriālus izmantoja nocietinājumu būvēs, kā arī izveda uz Vāciju. Okupācijas pārvaldes iestādēs un skolās bija jālieto vācu valoda, pārvietoties ārpus sava pagasta vai pilsētas varēja tikai ar speciālu atļauju.…
