IEVADS
Katrs no mums ir saskāries ar statistiku. Viens, varbūt pats to neapjaušot, -vispārējās informācijas plūsmā, cits – izglītības ieguves procesā, bet kādam tas ir darba instruments, kas bieži tiek izmantots ikdienā, lai pieņemtu lēmumu, izdarītu secinājumus vai plānotu nākotni.
Statistika, kas nezinātājam var likties sausa, ne sevišķi interesanta joma ar daudziem skaitļiem, tabulām un grafikiem, tomēr ir ļoti dinamiska zinātne, kas skar visas mūsu dzīves jomas. Ja mēs uz brīdi mēģinātu iedomāties dzīvi bez statistikas, tad atklātu, ka bez tās nav iespējams raksturot pat ikdienišķas parādības un procesus mums visapkārt, nerunājot par ekonomiskām un sociālām parādībām valstī un pasaulē. Piemēram, telespēlē “Vai gribi būt miljonārs?” katrā spēlē kaut vienu reizi kāds no dalībniekiem izmanto papildiespēju “Zāles palīdzība”, kur iegūtās atbildes atspoguļo statistiskā veidā ar stabiņu diagrammas palīdzību. Un tas tiešām, ir labākais variants, kā atspoguļot šos rezultātus, jo, piemēram, mutiski, vai citā veidā ši informācija nebūtu ātri saprotama un uztverama.
Statistika ir viena no tām jomām, par kuru gandrīz vai ikviens vēlas kaut ko sacīt, pamācīt, dažkārt – kritizēt un apšaubīt. Statistikas lietotājiem ir jāizprot patiesība, kas sākotnēji var likties pārsteidzoša, - statistiskie dati vairākumā gadījumu nav absolūti precīzi. Datu iegūšanai galvenokārt tiek izmantota izlases metode. Pēc tam, izmantojot matemātiskās modelēšanas metodes, informācija tiek vispārināta par visu ģenerālkopu. Jārēķinās arī ar neapzinātām un apzinātām kļūdām, kas sastopamas respondentu iesniegtajos statistiskajos pārskatos. Veicot datu apstrādi, veidojas kļūdas, kas tiek jau iepriekš paredzētas no matemātiskās teorijas viedokļa. Visbeidzot – statistikā bieži izmanto netiešās metodes: statistiskie rādītāji tiek aprēķināti, balstoties uz tos raksturojošiem parametriem. Mūsdienu statistikā tiek izmantotas principiāli atšķirīgas metodes. Var teikt, ka statistika nav absolūti precīza, un šāda precizitāte lielākoties nav nepieciešama.
Mana izvēlētā tēma ir - sacensības automašīnām 1.Formulas klasē. Vieniem šīs sacensības ir darbs, citiem vaļasprieks un aizraušanās. Priekš manis, protams, tā ir aizraušanās un azarts, sanāk, ka es, no vienas puses analizēšu savu vaļasprieku, no otras cilvēkus, kuriem F1 klases sacīkstes ir darbs.
F1 pasaules čempionāts jau ilgu laiku ir viens no populārākajām sporta sacensībām visā pasaulē – vēl vienīgi Olimpiskās spēlēs un Pasaules čempionāti hokejā piesaista lielāku saktītāju uzmanību. Kopš deviņdesmito gadu vidus arī Latvijas iedzīvotāji var vērot “Karaliskās autosacīkstes”. Un kaut arī latvieši nekad F1 sacīkstēs nav braukuši, mūsu valsts iedzīvotājiem šīs ir vienas no aizraujošākajām sacensībām.
Kursa darba mērķis ir analizēt F1 trašu, komandu un pilotu skaitliskās attiecības (garums, vecums, sacensību un punktu skaits un tml.) laika periodā no 1996. līdz 2002.gadam. Pielietojot statistiskās pētīšanas metodes, savā dārbā, gribu izpētīt, piemērām, kura komanda ir saniegusi lielākus rezultātus, vai arī – kādas vecuma grupas ir starp pilotiem un tml. Tā kā šādus pētījumus par F1 sacīkstēm es neesmu redzējusi, domāju, ka mans darbs varētu būt, savā ziņā, unikāls.
…
