Platons ir viens no izcilākajiem antīkās sabiedrības filozofiem un kultūras veidotājiem. Platons ir dzimis 427. gadā pirms mūsu ēras aristokrātu ģimenē, Grieķijā. Filozofijas vēsturnieks Diogens Laercijs, raksta, ka Platons esot miris sava mūža 81. gadā, tātad 347. gadā pirms mūsu ēras. Platona ģimene bija bagāta un kulturāla, līdz ar to, viņš ieguva ļoti labu izglītību un izkopis teorētiskās domāšanas spējas. Filozofa īstais vārds ir Aristokls, tā viņš esot nosaukts par godu savam vectēvam. Pavārdu Plato ( platais) viņam devis vingrošanas skolotājs Aristons, plato plecu un cīkstoņa veiksmes dēļ. Sokrāta personības un uzskati ietekmēja Platonu visvairāk, lai gan savu mācību izcilais Atēnas filozofs izplatīja tikai mutiski. Platons ir Sokrāta skolnieks, lai gan nebūt tas nav bijis viņa vienīgais skolotājs. Platons filozofiju mācījies arī no filozofa Kratila un Hermogena. Tāpat kā Sokrātam filozofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību. Platons tāpat kā Sokrāts filozofiskiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu: filozofēt viņa izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus. Platons iepazinās arī ar citu filozofijas virzieniem. Nozīmīgākie Platona veikumi ir Atēnu akadēmijas nodibināšana un viņa filozofiskie sacerējumi. Šie sacerējumi ir viens no galvenajiem antīkās kultūras pieminekļiem. Platons sarakstījis filozofiskus dialogus un vēstules. Platona darbos ir aprakstīta izziņa, kā arī dominē ideālistiskais uzskats, tādēļ viņu parasti uzskata par pirmo konservatīvo ideālistu filozofijas vēsturē. …
