Plūdi ir viena no dabas parādībām, kas saistīta ar upju un piekrastes mijiedarbību, kas rada materiālus zaudējumus, kā arī apdraud cilvēku un dzīvnieku dzīvību. Cilvēka neapdomības dēļ ir zudis dabiskais līdzsvars dabā, kas ir izcirsto mežu, upju gultņu iztaisnošanas, atmosfēras piesārņojuma un purvu nosusināšanas rezultāts, tādejādi - pamats daudz intensīvākiem plūdiem.
Plūdi rodas pārplūstot ezeriem un upēm, taču pārplūduši ezeri nerada tik lielu risku , jo tiem nav līkumu un ieleju, kas ūdens tecējumu padarītu straujāku.
Bīstami plūdi ir tad, ja spēcīgas lietus gāzes un vēja rezultātā ūdens līmenis ar augstu rādītāju turas ilgāk par nedēļu. Tad nereti sagrūst ēkas un iet bojā neskaitāmi cilvēki, kā tas jau ir bijis Ķīnā, Anglijā, Nīderlandē, Bangladešā, Indijā.
Vēl joprojām nerimst zinātnieku bažas par Zemes temperatūras maiņu, kas var paaugstināties par 4 grādiem. Tās ir manāmas klimata izmaiņas, kas draud pārvērsties īstā katastrofā.
Latviju plūdi lielākoties var apdraudēt tieši pavasarī, kad kūst pa ziemu sasnigušais sniegs un ledāji, līdz ar to ceļas ūdens līmenis. Ja vēl ir spēcīgas lietus gāzes, plūdi ir daudz ievērojamāki.
Bieži vien pārplūšanu izraisa lielās vētras, kas ienes no jūras ūdeņus. Latvijā lielu vētru rezultātā bieži applūst piejūras pilsētas kā - Jūrmala, Liepāja, Ventspils. Attīstītākās valstis jau ir nodrošinājušās pret plūdiem uzceļot dambjus, kas var aizvērties plūdu laikā un aizsargāt pilsētu no pārplūdes.
…