Tikai daži elementi mūsu dzīvē ir tik plaši izplatīti kā reklāma. Lai ko mēs darītu, mēs vienmēr saskaramies ar reklāmu jebkurā no tās neskaitāmajām formām.
Politiskā reklāma - tā it kā ir reklāma, tomēr tai pašā laikā tiek vienmēr izdalīta atsevišķi. Turklāt ar politisko reklāmu priekšvēlēšanu laikā visi iedzīvotāji saskaras visvairāk, jo tā cenšas vēlētāju sasniegt jebkādiem līdzekļiem – gan caur medijiem, gan ar personisko komunikāciju un reklāmas materiāliem pastā.
Mazākajām partijām reklāma kalpo kā līdzeklis sabiedrības informēšanai par partijas esamību, savukārt lielajām partijām – kā centieni pārliecināt vēlētāju balsot par konkrēto spēku vai kandidātu.
Ikdienā ar vārdu “reklāma” tradicionāli tiek saprasta komerciālā reklāma – reklāma, kas informē par dažādiem produktiem un pakalpojumiem.
Tāpēc politiskā reklāma uz šī fona var šķist īpaša, jo nepiedāvā neko pirkt. Tā dažkārt var pat neizskatīties pēc reklāmas, bet kā “runa”. Tomēr politiskās reklāmas atbilst reklāmas definīcijai, jo tā tiek apmaksāta, nosūtīta caur masu medijiem un tā ir paredzēta auditorijas pārliecināšanai par labu kādam kandidātam vai politiskai organizācijai.
Politiskā reklāma var būt jebkura komunikācija, kas saistīta ar politiskajiem jautājumiem. Turklāt politiskā reklāma, it īpaši televīzijā, ir galvenā politiķu un vēlētāju komunikācija. Tā var būt izvietota gan drukātajos medijos, gan elektroniskajos medijos, gan arī bukletos, uz ziņojumu dēļiem, vides reklāmas laukumos un citur.
Politiskās reklāmas dod arī uzvedības efektus – ietekmē vēlētāja izvēli, taču šo efektu nosacījumi joprojām nav pilnībā noskaidroti. Lielākā daļa cilvēku parasti apgalvo, ka reklāma nav ietekmējusi viņu balsošanas izvēli. Ja to pieņemtu par patiesību, tad būtu jāsecina, ka politiskajai reklāmai nav nekādu uzvedības efektu uz auditoriju. …