Produkcijas iepakojuma problēmas analīze

Valsts mērogā, kvotas savākšanas un šķirošanas tiek ievērota. Daži no plastmasas
iepakojumi ir pārstrādāti ārpus Vācijas. 1994.gadā eksporta līmenis sasniedza 55%, bet samazinās. Stikla, papīra, kartona un metāla pārstrādes jaudu, jau darbojās Vācijā pirms pāreju noteikumus par iepakojumu. Viņi bija gatavi rokturis 1995 kvotu, lai gan daži precizējumi un uzlabojumi tika veikti. Dažas iekārtas ir pārveidotas attiecīgi otrreizējās pārstrādes iekārtām, kas paredzētas jauktām dzērienu kastēm. kuras bija nepieciešamas un tika ieviestas.
Kopumā situācija ir mainījusies uz pozitīvo pusi, jo rīkojums stājās spēkā. Tomēr vienā jomā ir problēmas ar plastmasas iepakojumu pārvaldīšanu. Esošo plastmasas otrreizējās pārstrādes infrastruktūras bija ar 10000 tonnu jaudu daudz mazāk nekā vajadzēja-580000 tonnas, lai izpildītu 1996. pārstrādes kvotas. Līdz 1994.gadam tas bija pieaudzis līdz 380000 tonnām. Līdz palielināja jaudu vēl vairāk, lai izpildītu kvotas, iepakojuma ražotājiem paskatījās uz atgriezto rūpniecības izejvielu pārstrādi (Pārstrādes plastmasas, lai radītu naftas un gāzes), nevis paplašinātu savu atgriezto plastmasas pārstrādi (plastmasas pārstrāde radīja sekundāru plastmasu). Līdz 1994.gadam šīs "jaunās tehnoloģijas", bija pievienota 40000 tonnu jauda.
Pārstrādāto plastmasu tirgi, pastāv, bet tie tiek ierobežoti. Tiem, kas pastāv, galvenokārt plastmasas maisiņi, caurules, un kabeļu segumi, nav stabili. Šķirošanas un pārstrādes plastmasas ir dārgas, tāpēc pārstrādātas plastmasas ir pārāk dārgi, lai būtu konkurētspējīgi. Kāpēc skatīties uz atgriezto izejvielu pārstrādi, ja tas videi ir mazāk vēlams? …