Pirmkārt, ir svarīgi, lai skolēns izvēlētos tādu profesiju, kura ir atbilstoša tieši viņam. Lai nākotnē viņš būtu apmierināts ar darbu, kurā strādā. Skolēns ir jāsagatavo, lai viņš spētu objektīvi novērtēt profesijas izvēli. V. Vītiņš (1921) atzīst, lai skolu absolventi nepiedzīvotu vilšanos darbā, izvēlētos profesiju pēc aicinājuma, profesionālās orientācijas gaitā:
skolēni jāiepazīstina ar galvenajiem darba veidiem republikā, vietējā rajonā, pilsētā,
jānoskaidro katras profesijas nozīme tautas saimniecībā, jāieaudzina skolēniem cieņa pret jebkuru profesiju, jāiepazīstina ar rajona pirmrindniekiem,
jāraksturo zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgai specialitātei, un jānoskaidro, kādas spējas un fiziskās dotības ir vajadzīgas, lai izvēlētajā profesijā varētu ražīgi un radoši strādāt,
jāizskaidro spēju attīstīšanas un audzināšanas jautājumi, profesijas pretindikācijas,
jānorāda uz grūtībām, ar kurām var sastapties specialitātē, un iespējām iecerēto specialitāti apgūt, kā arī jānoskaidro darba raksturs, apstākļi un izpeļņa,
jāiepazīstina ar darba rakstura un apstākļu maiņu katrā profesijā sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu,
pedagogam jāiepazīstas ar katra skolēna interesēm un spējām, jāattīsta un jāveido viņa profesionālās intereses un spējas,
jāizdara minimāls psihofizioloģisko pārbaužu komplekss (jānosaka nervu procesu īpatnības, motorās un sensorās reakcijas ātrums, jākonstatē orientēšanās reflekss u.c.),
jārada apstākļi, lai skolēni varētu praksē pārbaudīt savas profesionālās intereses un spējas.
Profesionālās orientācijas gala mērķis ir tāda profesijas izvēle, kas atbilst skolēna interesēm un tieksmēm, viņa veselībai un fiziskajām dotībām un tanī pašā reizē atbilst dotā rajona vajadzībām pēc speciālistiem. [4; 3 - 5]
V. Vītiņš runā par pedagoga uzdevumu, sagatavot skolēnus piemērotai profesijai. Šīs ir 20. gs. pedagoga atziņas, bet ļoti aktuālas arī mūsdienās.
V. Vītiņš savā darbā „Skolas reformu un skolēnu profesionālā orientācija”, apskata un uzsver atziņas, kuras mūsdienās ir ļoti aktuālas.
Skolēnu profesijas izvēli nosaka: skolēnu interešu un spēju attīstījums, skolu panākumi profesionālajā orientācijā un konsultācijā; skolu tīkla izvietojums; prasības pēc darbaspēka; darba algas sistēma; tautsaimniecības vajadzības.…
