Stress – šodienas ļaunais vārds – ne vienmēr ir tāds dēmonu karalis, par kādu tas tiek uzskatīts. Noteikts stresa daudzums ikdienā ir pat nepieciešams.
Stress nav kaitīgs gadījumā, ja no jums prasa vairāk nekā spējat izdarīt, pat, ja tas ir darbs, ko parasti darāt. Šīs ārkārtējās prasības var būt izaicinājums jūsu spējām, un, ja varat to pieņemt, jūs būsiet ieguvējs gan prasmē, gan pašpaļāvībā.
Biznesa situācijās bieži ir grūti, pat neiespējami samazināt maksimāli saspringto situāciju. Kad darbinieks virzās arvien augstāk pa karjeras kāpnēm, viņš arvien vairāk iesaistās darbā, nevis kļūst mazāks. Šis cilvēks no stresa kaitīgās ietekmes, jo stress pats par sevi, ja to kontrolē, nedara ļaunumu. Cilvēkam, lai kas viņš būtu (sieviete vai vīrietis) būtu jāmāk pilnīgi izmantot no darba brīvo laiku.
Stress cilvēka dzīvē ne tikai ir nepieciešama, tas var arī atstāt labvēlīgu ietekmi, ja vien stresu prot precīzi izmantot. Bez stresa, tāpat kā bez holesterīna, mēs nespējam dzīvot, bet pārlieku augsts stresa līmenis mums nāk par ļaunu. Ja nebūtu stresa, mums cilvēkiem, tūktu stimula no rītiem celties augšā, darīt visu, kas jādara un ko gribam darīt. Lūk tā iemesla dēļ es izraudzījos šo tēmu, un kuru apkopoju savā darbā.
Cilvēka reakcija uz stresu ir dabiska. Tā vairāk vērsta uz ārējiem apstākļiem. Zināms, ka stresa līmenis palīdz motivēt cilvēku noteiktai darbībai. Ja indivīdam nepiemīt stress, tad diez vai notiks viņa attīstība.
Visus faktorus, kas rada satraukuma stāvokļus, sauc par stresoriem un tie var būt:
galvenais stresors – problēmas darba vietā, stresu rada vide, kur cilvēks strādā, tātad pavada lielāko dienas daļu,
otrs lielākais stresors – attiecības ar vadītāju – neskaidri formulētas atbildības, cilvēciskās nesaskaņas, pārpratumi,
trešais stresors – attiecības ar kolēģiem,
ceturtais stresors – saspringtie termiņi, kas paredzēti uzdevuma izpildei,
piektais neapšaubāmi nozīmīgais stresors – dzīves notikumi ārpus darba,
sestais stresors – fiziskie apsvērumi jeb veselības sarežģījumi.…
