Nozušanas māksla
Kad tev jautā: vai esam pazīstami? – saki: nē.
Kad tevi ielūdz uz kārtējām viesībām, iztēlojies kārtējās viesības, pirms atbildi.
Tu klausies tipu, kas skaļi stāta, arī viņš reiz uzrakstījis dzejoli.
Taukainas gaļas ripas uz papīra šķīvjiem. Atsaki.
Kad tev vaicā: mums derētu atkal satikties, - jautā: paties`?
Un ne tāpēc, ka viņi tev būtu nīstami.
Tev tikai jāpatur atmiņā viss, ko nedrīksti aizmirst.
.. kad tevi kāds pazīst pārtikas veikalā, pamāj viņam un kļūsti par dārzeni.
Kad uz tavas mājas sliekšņa kāds parādās desmit gadus neredzēts,
nesāc tam izdziedāt visas savas dziesmas. Tu nepagūsi.
Sajūti sevi kā lapu zarā.
Ikkatru mirkli tu vari krist.
Tad izlem, ko darīt ar savu laiku.
/Naomi Shihab Nye/
Vārds „Nē”. Parasts, īss vārds. Viegli izrunājams. Tad kāpēc reizēm ir tik grūti pateikt „nē”? Tādēļ, ka šis vārds ir ļoti spēcīgs. Un, kā daudz, kas spēcīgs, tas var mums nodarīt gan labu, gan ļaunu. Iedomājieties, kā jūs varētu mainīt savu dzīvi, daudzos gadījumos vienkārši pasakot „nē! Kuram gan no mums nav gribējies pateikt „nē”? Bet ir tādas reizes, ka it kā kaut kas neļauj to izdarīt. Kā Breitmane un Hača raksta grāmatā „Proti pateikt NĒ!”, ka „vārdiņš „nē” ir spēcīgs ierocis, kas palīdz ietaupīt laiku un enerģiju – divas lietas, kas jums ir tik svarīgas. Tomēr tik spēcīgs ierocis var kļūt arī bīstams, tāpēc vārdu „nē” vajag lietot prasmīgi. Ass „nē” var apvainot vai pat sāpināt . Ik reiz, noraidot kāda lūgumu vai atsakoties no ielūguma, mēs riskējam ar aizvainojuma jūtām vai pat konfliktsituāciju”. …
