Radioaktivitātes atklāšana izraisīja lielu revolūciju zinātnē un mainīja daudzus iepriekš pieņemtos uzskatus par Visumu un pašu zinātni. Šis atklājums stipri ietekmēja cilvēces vēsturi.
1896. gada martā Antuāns Anrī Bekerels, franču fiziķis, pētot Rentgena Vilhelma Konrāda atklājumus (skat. Zinātnieki), atklāja neredzamus starus:
“1896. gada marta laikā, kad apmācās, Bekerels nevarēja izmantot sauli kā enerģijas avotu saviem eksperimentiem. Viņš nolika savas fotoplates atvilknē blakus dažiem kristāliem, kas saturēja urānu (U). Bekerelam par brīnumu, tās bija jau apstarotas pa to laiku, kamēr tika uzglabātas plauktā. Zinātnieks ilgi domāja, kā tas varēja notikt bez saules staru iedarbības. Protams Bekerels meklēja izskaidrojumu. To viņš atrada tajos kristālos, kas pēc viņa domām, izdalīja starojumu paši par sevi.”
Diena , kad Bekerels atklāja šo fenomenu, tiek uzskatīta par radioaktivitātes “laikmeta” sākumu.
Strādājot tālāk pie šī atklājuma, Bekerels atklāja to, ka šie stari izspiežas cauri necaurspīdīgiem ķermeņiem un to, ka tie jonizē gāzes noteiktu slāni.…