5. SEMIOTIKA
Semiotikas objekti ir rodami valodā, matemātikā, mākslā, literatūrā, telpas iekārtojumā, ģimenes uzbūvē, bezapziņas procesos u.c. Taču tās objekts vienmēr ir zīmju sistēma, lai kādu izpausmi tā arī gūtu (Šuvajevs, 1993:3)
Jebkuru zīmi (vienalga, vārdu, grafisku simbolu vai skaņas signālu) var aplūkot ne tikai saistībā ar tās apzīmēto objektu, bet arī ar to, kādu jēgu šai zīmei var piedēvēt (Agejevs, 2005:43).
No reklāmas viedokļa krāsu izmantošanas iespējas ir neierobežotas. Krāsas var palielināt reklāmas redzamību un ievērošanu, paaugstina pirkšanas motivāciju, uzlabo informācijas uztveri, parāda preces vērtību, kā arī palielina pozitīvo attieksmi pret produktu (Gunare, Sotikova, 2007:31).
Dažādi spektra sektori atšķirīgi iespaido cilvēku un rada atšķirīgus emocionālos efektus. Agejevs norāda, ka pastāv tādas krāsu kombinācijas, kuru izmantošana bieži izraisa nevēlamus efektus – lietotāji ātri nogurst, strādājot ar sistēmu, nepareizi interpretē attēlotos datus (Agejevs, 2005:147).
Fizioloģiskās atbilstības princips – krāsu spilgtums un kontrastainība nedrīkst pārsniegt tās robežas, aiz kurām tās nogurdina redzi. Ja attēls ir nepietiekami spožs, tas izraisa acs lēcas muskuļu pārpūli un tāpēc samazinās redzes asums. Pārāk spilgts attēls izraisa krāsjutības samazināšanos. Agejevs norāda, ka pēc iespējas vairāk jāatsakās izmantot spilgtuma kontrastus kā kodēšanas pazīmi, aizstājot tos ar krāsu kontrastiem, kas skatītājam ir patīkamāki (Agejevs, 2005:149).
…