Ievads
Viens no instrumentiem, kā ietekmēt sabiedrības attieksmi un atvieglot izvēli, ir reklāma. Tā ievēro sabiedrībā valdošos stereotipus un nosaka jaunas modifikācijas, diferencējot indivīdus tādos, kas ievēro sabiedrībā noteiktās tradīcijas un kas tās ignorē, uzskatot, ka akceptētās normas nav paredzētas viņiem.
Arvien biežāk masu medijos parādās reklāmas, kurās mediji reklamē paši sevi. Informējošas, atgādinošas un pirkšanu stimulējošas reklāmas aicina abonēt, iegādāties vai skatīties un klausīties kādu konkrētu preses izdevumu, radio vai televīziju. Tā kā šie vēstījumi ir nepersonificēta informācijas pārraide un notiek ar dažāda veida informācijas nesēju palīdzību, šādus vēstījums var definēt kā reklāma. Mediju pašreklāma ir komunikācijas veids, ko mediji izmanto ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku auditoriju. Savā darbā mēģināju saprast mediju reklāmas un pašreklāmas raksturu un darbības principus.
Reklāma ir:
• jebkura metode, ar ko kāda firma cenšas palielināt savu ražojumu noietu un popularizēt savas preces nosaukumu.
• pasākumi (paziņojumi, plakāti, radioziņojumi), informācija, kuru nolūks ir padarīt ko plaši pazīstamu, radīt interesi par kaut ko.
• produkta virzīšanas tirgū, ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegtās informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību.
• biznesa kompāniju, bezpeļņas organizāciju vai fizisku personu apmaksāta, pastarpināta komunikācija masu medijos, kas kaut kāda mērā ir identificējama reklāmas ziņojumā un kuras galvenais uzdevums ir informēt vai pārliecināt kādus auditorijas daļas locekļus.
Par iepriekšminētās definīcijas atslēgas vārdiem tiek uzskatīti: “apmaksāta”, “pastarpināta”, “medijos”, “identificējama”, un “pārliecināt”. Minētie vārdi ir tā atšķirības zīme, kas reklāmu ļauj norobežot no citām komunikācijas formām. Tātad, reklāma ir viens no komunikācijas veidiem, ar kuru palīdzību tiek veidotas attiecības.
…
