Interaktivitāte ir pārvērtusies par vārdu - kuru nemitīgi iestarpina visur, kur vien var, kurš ir zaudējis savu nozīmi. Šī vārda daudznozīmība ir tā sakāpināta, ka sāk likties, ka patiesībā nekas dižs tur nemaz nav. Protams, neviena kompānija to neizslēdz no savas ikdienas, jo atpakaļejošā saite jeb interaktivitāte ir ļoti svarīga starp uzņēmumu un tā mērķauditoriju. Agrāk, kad nebija internets, uz interaktivitāti skatījās un izprata citādāk. Tomēr apskatot masu medijus interneta laikmetā, interaktivitāte ir jāapskata dažādos saskarsmes līmeņos, kur žurnālists spēj komunicēt ar savu lasītāju un otrādi. Šie līmeņi var būt tiešsaistes forumi, e-pasta starpniecība u.tml.
20. gadsimta sākumā bažas raisīja tas, ka elektroniski mediji spēj nodrošināt tikai vienvirziena komunikāciju. To varēja pārvarēt ar radio palīdzību. Cilvēki tikai aicināti aktīvi iesaistītes, zvanīt un piedalīties procesā. Tiesa, tā laika vara nebija diez ko pielaidīga un nereti šādas demokrātiskas opcijas, kur iedzīvotājs spēlē aktīvu lomu, bija aizliegtas. Laikam ritot, protams, viss attīstījās gan domu, gan tehnoloģiskā līmenī, bet ne jau visiem bija iespēja būt aktīvam un piedalīties sājā interaktīvajā procesā, zvanot uz radio.