Jaunās dabas filozofija paredzēja dažas no mūsdienās raksturīgajām domāšanas iezīmēm. Galileo Galileja (1564-1642) un daudzu citu filozofu metodika bija pēc būtības tīri matemātiska, bet par spīti tam, jaunās zinātnes attīstība notika arī ar metodiskajiem novērojumiem un eksperimentiem, piemēram, Galileo teleskopiskie atklājumi. Aristoteļa mācības kritika, ko izpauda tādi filozofi kā Telesio, Kampanella un citi, neapšaubāmi palīdzēja vājināt Aristotelisma ietekmi, taču nekas daudz netika mainīts un turpinājās kā līdz šim. Tā bija septiņpadsmitā gadsimta sākuma filozofija, kas pielika punktu Aristotelismam un ievadīja pasauli jaunā laikmetā.
6. Secinājumi
Renesanse ievadīja jaunu un ļoti nozīmīgu posmu mūsu vēsturē, ne velti tiek teikts, ka renesanses filozofija ir kā pamats mūsdienu filozofijai.. Renesanse nozīmē “Atdzimšana” un tā patiešām bija klasiskās mākslas un literatūras atdzimšana pēc tumšajiem laikiem, jeb viduslaikiem. Filozofiskos terminos, renesanse reprezentēja kustību, kas centās attālināties no kristietības un viduslaiku sholastikas. Radās jaunas filozofiskās domāšanas kustības, kā humānisms, kas centās pasauli iepazīstināt ar publiskajām un privātajām vērtībām, stoicisms un skepticisms, tika atjaunota interese par maģiju un visu neparasto. Tomēr, neskatoties uz humānistu un platonistu uzbrukumiem aristotelismam, tas tomēr dominēja renesanses laikmetā un daudzi filozofi turpināja strādāt aristotelisma tradīcijās.
…