Studiju projekta ietvaros tika veikts projekts, lai pilnveidotu Rēzeknes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas dūņu atūdeņošanai. Šajā nolūkā tika ņemta mehāniskā atūdeņošana un uzprojektēts vienpakāpju metāntenks ar peldošo pārsegumu. Tika sniegta informācija par pašu notekūdeņu dūņu atūdeņošanu un aprakstītas dūņu atūdeņošanas iekārtas. Tika veikti rasējumi priekš pilnīgākas informācijas. Izstrādājot studiju projektu tika izmantotas teorētiskās un empīriskās metodes.
Mūsdienās cilvēku ietekme uz apkārtējo vidi ir sasniegusi milzīgus apmērus un daudzos gadījumos jūtami ietekmē lielus pasaules reģionus. Neattīrītu notekūdeņu, biogēno elementu un citu atkritumu nokļūšana ūdenstilpnēs izjauc to ekoloģisko līdzsvaru, un ūdens tajos var kļūt neizmantojams. Ūdenstilpnēs samazinās zivju, ūdensputnu krājumi, tas kopumā rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Ūdenstilpnes var kļūt bīstamas cilvēka veselībai.
Latvijā daudzas upes ir notekūdeņu piesārņotas. Piemēram, Daugavas lejastece ap Rīgu, Gauja pie Valmieras, Lielupe aiz Jelgavas un Jūrmalas, Rīgas jūras līcis un daudzas citas ūdenstilpnes. Latvijā ir daudz vietu, kurās notekūdeņi ieplūst ūdenstecēs bez jebkādas tīrīšanas, ir vietas, kurās attīrīšanas ietaises gan darbojas, bet nemākulīgas ekspluatācijas dēļ notekūdens tajās neattīrās. Pašreiz no visa kopējā notekūdeņu daudzuma visi ūdeņi netiek attīrīti atbilstoši mūsdienu prasībām.
Mūsdienās notekūdeņu attīrīšanas metodes ir ļoti daudzveidīgas. Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesā veidojas ievērojams daudzums notekūdeņu dūņu. To kopējā masa valstī ar katru gadu palielinās, tāpēc to utilizācija ir kļuvusi par valstiski svarīgu problēmu, kā no ekonomiskā, tā ekoloģiskā viedokļa.
Kā liecina Eiropas valstu (Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c.) pieredze, viens no galvenajiem dūņu izmantošanas veidiem ir to lietošana augšņu mēslošanai. Dūņas uzskatāmas par vērtīgu mēslošanas līdzekli, bet tajā pašā laikā tās satur zināmu daudzumu videi un cilvēku veselībai bīstamu vielu, it sevišķi smagos metālus.
Šīs pretrunas var novērst, stingri ievērojot:
-augšņu mēslošanai izmantojamo dūņu kvalitātes prasības
-prasības, kādām jāatbilst augšņu īpašībām platībās, kur dūņas lieto to mēslošanai.
Latvijā līdz šim augstāk minētās prasības ar normatīvajiem aktiem nebija reglamentētas.
Savā darbā mēģināšu tuvāk iepazīstināt ar NAI dūņu atūdeņošanas iekārtām un procesiem.
Es savā darbā pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sistēmas klāt uzprojektēju metāntenku, jo tad notekūdeņi tiek efektīvāk attīrīti un papildus iegūst gāzi, ko tālāk var izmantot dūņu uzsildīšanai un maisīšanai.…
