Taču 1962. gadā, kad bija raķešu krīze, kas gandrīz pasauli noveda līdz kodolkaram, Kenedijs sevi pierādīja ar vēsu un nežēlīgu apdomu. Pēc tā, attiecības ar Krieviju viņam ievērojami uzlabojās. Iekšpolitikā Kenedijs pasludināja “jaunās robežas” politiku un centās atdzīvināt Rūzvelta “simt dienu” noskaņojumu, taču ārlietas sāka par daudz ietekmēt iekšpolitiku un Kenedijs saprata, ka Kongress īsti nemaz necentās pieņemt Kenedija ieteiktos lēmumus. Kongress gan pieņēma likumus par minimālās algas paaugstināšanu un federālo palīdzību dzīvokļu celtniecībai, taču noraidīja likumprojektus par medicīnisko palīdzību veciem cilvēkiem un par federālo palīdzību izglītības sistēmai. Viens no svarīgākajiem likumiem, kuru pieņēma Kongress, bija atļauja prezidentam apspriest ar ārvalstīm muitas tarifu savstarpējo samazināšanu, kas aizsāka Kenedija raundu muitas tarifu samazināšanā. Kenedijs arī turpināja cīņu par afroamerikāņu cilvēktiesībām un pastiprināja sodus par rasu diskrimināciju. 1963. gadā Kenediju noslepkavoja nezināms cilvēks vizītes laikā Dalasā, Teksasas štatā, taču, pašu slepkavu noslepkavoja vēl pirms tiesas sākšanās. Tā ar traģēdiju beidzās Kenedija prezidentūras laiks, kurš ilga tikai trīs gadus, bet deva ievērojamas pārmaiņas ASV politikā, kas ietekmē mūsdienu politiku vēl joprojām.
Abrahams Linkolns
Abrahams Linkolns, dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1865. gada 15. aprīlī. Linkolns savas politiskās gaitas uzsācis kā jurists. Jau sākumā tika uzskatīts, ka viņš kļūs par vienu no diženākajiem valsts vadoņiem. Linkolns bija sešpadsmitais ASV prezidents no 1861. gada 4. marta līdz atentātam pret viņu. Linkolns bija ļoti uztraukts par verdzības izplatīšanos ASV, kā rezultātā, ar savu atklāto nostāju pret verdzību, republikāņu partija viņu izvirzīja par ASV prezidenta kandidatūru.
1860. gadā Linkolns kļuva par republikāņu partijas izvirzīto ASV prezidenta kandidātu.
…
