Sabiedriskās atttiecības ir ieguvušas nozīmīgu vietu sabiedrībā, veidojot saikni starp uzņēmumu, piedāvājumu un klientiem. Precei, pakalpojumam vienmēr jāatbilst mērķauditorijas vēlmēm. Uzņēmums „dzīvo” pateicoties pieprasījumam. Tādēļ nozīmīgu lomu spēlē dažādas aktivitātes, pateicoties kurām tiek iegūta sabiedrības atpazīstamība, uzticība, atbalsts. Diez gan bieži tiek izmantoti tādi instrumenti kā preses relīzes, mediju monitorings, lobēšana, mārketinga komunikācija, pasākumi utt. Sabiedrisko attiecību speciālistam ir svarīgs uzdevums- noteikt, kura no aktivitātēm būs pareizākā un atbilstošākā noteiktajai situācijai.
Mūsdienu cilvēks gan darba, gan privātajā dzīvē apmeklē dažāda veida pasākumus. To piedāvājums ir ļoti plašs, tikpat plašs ir piedāvātāju loks. Ikvienu pasākumu var uzskatīt par produktu, kas zināmā mērā apmierina vai neapmierina apmeklētāja vajadzības. Jebkurš pasākuma apmeklētājs, gluži tāpat kā tā īstenotājs vēlas iegūt maksimāli pozitīvu rezultātu. Pasākuma īstenošanas gaitu var pielīdzināt projekta īstenošanas gaitai. Tai ir jābūt vadītai, ievērojot vispārējās vadīšanas cikla funkcijas. Tāpēc ikvienai institūcijai, kura organizē pasākumus, svarīgi ir zināt, izprast un balstīt savu darbību menedžmenta teorijā. Lai noskaidrotu, kā pasākumu menedžēšana notiek reālā institūcijā, tika izvēlēta Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvalde, kuras darbība lielā mērā ir saistīta ar dažādu pasākumu organizēšanu.
Studiju darba mērķis: Novērtēt pasākumu „X Latvijas skolu Jaunatnes Dziesmu un deju Svētku tautas deju repertuāra pārbaudes skate Rīgas rajona tautas deju kolektīviem”sabiedrisko attiecību aspektā.
Lai sasniegtu darbam izvirzīto mērķi, autorei bija jāveic šādi uzdevumi:
1. Izpētīt teorētiskās nostādnes par pasākumiem kā sabiedrisko attiecību sastāvdaļu, un to nozīmi sabiedrisko attiecību realizēšanā;
2. Raksturot Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību darbības principus;
3. Veikt pasākuma analīzi, anketējot pasākuma apmeklētājus un intervējot vienu no pasākuma organizatoriem;
4. Uz veiktā pētījuma bāzes izstrādāt secinājumus un priekšlikumus, kā ar pasākuma palīdzību izveidot kvalitatīvu komunikāciju ar mērķauditoriju.
Darba tapšanas laikā autore veica pieejamās literatūras atlasi par sabiedriskām attiecībām, to instrumentiem, pasākumiem un to iespējamajiem novērtēšanas veidiem, atbilstoši autores darbam, lai attiecīgi varētu izvērtēt konkrētā pasākuma lietderību. Lai veiktu secinājumus, autore iepazinās ar Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldes darbības principiem, organizatorisko struktūru, darbu sadali un pasākuma „X Latvijas skolu Jaunatnes Dziesmu un deju Svētku tautas deju repertuāra pārbaudes skate Rīgas rajona tautas deju kolektīviem” raksturojumu. Kā arī tika veikta anketēšana pasākuma apmeklētāju vidū, kas izrādījās ne tik viegli veicams uzdevums. Anketēšanā piedalījās 20 respondenti, jāpiebilst, ka autore turpina iesākto anketēšanu, lai vēl precīzāk uzzinātu apmeklētāju un dalībnieku viedokli par šo sabiedrisko attiecību aktivitāti. Arī veiktā pasākuma organizatores intervēšana palīdzēja konkrētāk izvērtēt šo notikumu. Uzzinot viņas viedokli, vēlamos aktivitātes rezultātus, paredzētos riskus bija iespējams iepazīties ar plānošanas procesa sastāvdaļām. Savukārt iegūstot anketu rezultātus varēja redzēt atgriezenisko saiti, kā arī salīdzināt abu pušu viedokļus, saskatīt saikni starp organizatoriem un mērķauditoriju. Autore arī centās apmeklēt abu notikušo skašu norisi, lai veiktu savus novērojumus, tādējādi veidojot savu priekšstatu par notiekošo un attiecīgi izvērtēt pasākumu, radot iespēju salīdzināt objektīvo un subjektīvo skatījumu. Jo no vairākiem skatpunktiem tiek apskatīta konkrēta aktivitāte, jo precīzāk iespējams novērtēt to.
