Rituāli, to veidi un funkcijas senajā Divupē

1927. un 1928. gadā amerikāņu arheologs Lenards Vūlijs, veicot izrakumus Ūrā, atklāja Ūras ķēniņu kapenes. Vienās no tām arheologs saskārās ar līdz tam brīdim vēl nepieredzētu šumeru apbedīšanas tradīciju- kapenēs bija apglabāts ne tikai valdnieks A-bar-gi un viņa sieva Šurb-ada, bet arī citi mirušie. Tika atrasti gan sargu, gan arfas spēlētāju līķi, kā arī galma dāmas un kalpotāji. Līdz ar šo atklājumu varēja secināt, ka šumeru karaļiem un karalienēm pēcnāves dzīvē sūtīja līdz veselu galmu, kā arī tuviniekus. Kopumā valdniekiem līdz bija devušies 90 cilvēki. Kurts Vilhelms Cerams grāmatā „Dievi, kapenes un zinātnieki” izsaka hipotēzi, ka „šeit mirstīgajiem par godu tika ziedots pats lielākais upuris, uz ko vien cilvēki ir spējīgi,- cilvēka dzīvība! Šeit bija notikusi apzināta cilvēku upurēšana. Jo pēc mirušo stāvokļa, pēc visiem atrašanas apstākļiem, varēja secināt, ka šie galminieki, kareivji un kalpi nekādā ziņā nebija sekojuši savam valdniekam nāvē labprātīgi. Šeit upurēšana bija slepkavošana. Nāvessods par godu mirušajiem ķēniņiem!” Tomēr, pastāv arī versija par galminieku labprātīgu došanos nāvē. Citās vietās liecības par šādu apbedīšanas rituālu nav atrastas.

Nobeigums.
Senajā Divupē rituāliem bija liela nozīme, tie bija svarīga gan ikdienas, gan arī svētku dienu sastāvdaļa. Bieži vien rituāli bija saistīti arī ar dažādām svinībām, piemēram, Jaungada vai arī Ešešu rituāls. Tomēr, tā kā par rituāliem nav saglabājusies daudz informācija, ir grūti pilnībā izprast to norisi.
Galvenā rituālu funkcija bija godināt dievus, iegūt to labvēlību, kā arī nodrošināt pēcnāves dzīvi. Par rituālu norisi gādāja priesteri. Divupiešu rituālos piedalījās gan vienkāršie ļaudis, gan arī valdnieki, jo iegūt dievu labvēlību bija nozīmīgi visiem.
…