Secinājumi
Darbā tika aplūkots gan Igaunijas, gan Latvijas ceļš kā tika parakstīti šie robežlīgumi ar kaimiņvalsti Krieviju. Tika secināts, ka ir risināti starptautisko tiesību jautājumi vai, precīzāk, galvenais starptautisko tiesību jautājums saistībā ar nesenajiem diplomātiskajiem notikumiem valsts robežas jautājumā starp Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju. 2005. gada 18.maijā Igaunijas Republikas un Krievijas Federācijas ārlietu ministri Maskavā parakstīja līgumus par abu valstu jūras un sauszemes robežām. Līgumi paredz, ka esošā Igaunijas un Krievijas kontrollīnija ar nelielām novirzēm būs valsts robeža. Līgumu būtība tika saskaņota jau 90-to gadu vidū, tomēr to parakstīšanu Krievijas Federācija atlika uz vēlāku laiku. Krievija izvirzīja noteikumu, ka neparakstīs robežlīgumus, kamēr pienācīgā veidā netiks atrisināti pārējie strīdīgie jautājumi starp Krievijas Federāciju un Igaunijas Republiku.
Saeima 2007.gada 17.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Likums paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas un Krievijas līgumu par abu valstu robežu.
Arī Latvija uzsver, ka šis līgums ir abu pušu labas gribas rezultāts, kas to noskaņo optimistiski, un tādēļ tā vēlas pielikt pūles, lai abām pusēm pieņemamā veidā atrisinātu minēto jautājumu un uz šiem pamatiem turpinātu veidot labas, uz nākotni vērstas kaimiņattiecības, kas balstās uz savstarpējo cieņu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās un būtu abu valstu interesēs. (Ārlietu ministrs Artis Pabriks)12.
Latvija, parakstot līgumu ar Krievijas Federāciju par robežu, apliecina savu labo gribu veicināt labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un vienlaikus ar gandarījumu atzīmē Krievijas Federācijas vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Latviju.
…
