Seno grieķu reliģija

Mīts atspoguļo jau notikušo – pasaule ir dievu radīta un ar varoņu palīdzību sakārtota. Mītos bija ietverta telpas sakārtošanas (kosmosa) vēsture. Mītu fantastiskajos tēlos iemiesoti grieķu centieni izprast dabas parādības un savu attieksmi pret tām, kā arī iedziļināties, arvien sarežģītākajās sabiedriskajās attiecībās. Viss jau bija noticis, un grieķa uzdevums bija pastāvošo kārtību saglabāt. Mīti fiksēja tradīciju, kuru vienmēr vajag turpināt, lai saglabātu pastāvošo un tāpēc bija jāveic reliģiskie rituāli, kulti.
Grieķu dieviem nepiemita neviena no īpašībām, kuras mēs definējam kā dievišķas. Tie nebija nedz mūžīgi, nedz pilnīgi, nedz visu zinoši, nedz visspēcīgi; tie nebija pasaules radītāji, bet gan paši bija tajā radušies; viena dievu paaudze bija nomainījusi citas. Visums radās, sadaloties Haosam (Chaos) un Zemei (Gaia) kā pamatprincipiem. Līdzīgi cilvēkiem, dievi bija kosmosa sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka pasaulīgais un dievišķais netika strikti nošķirts, ka dabiskā kārtība netika atdalīta no pārdabiskās. …