Ievads
Tiek uzskatīts, ka oratorija ir viena no vissenākajām zinātnēm un arī mūsdienās to diezgan bieži izmanto visdažādākajiem mērķiem – no publiskas prezentācijas auditorijas priekšā līdz pat viesu uzrunai kāzās vai bērēs. Silvija Geikina grāmatā „Retorikas pamati” raksta, ka „Nepieciešamība pēc iespaidīgas, iedvesmojošas, efektīvas runas parasti bijusi vēsturisku pagriezienu laikā – revolūciju un kardinālu pārmaiņu brīžos.” (Geikina, 2003:28) Tātad ir bijis vajadzīgs kāds iedvesmojošs vai pārliecinošs elements, lai tiktu sekmēta kāda konkrēta notikuma veiksmīga norise, un visbiežāk tā ir bijusi tieši publiskā runa. Ne tikai vēsturē, bet arī mūsdienās ir vajadzīga māka uzstāties, lai pārliecinātu publiku, un auditoriju padarītu par saviem domubiedriem. Inta Alekse grāmatā „Runātprasme” apgalvo, ka „Prasme runāt ir nepieciešama dažādās saskarsmes jomās un saistās ar vienu vai vairākiem sarunas dalībniekiem (partneriem). Ja tas notiek plašai sabiedrībai redzot un dzirdot, tad tā ir publiska uzstāšanās, publiska runa. Sakāmā saturs var būt pašsacerēts vai citas personas dots.” (Alekse 2003:74) Šo varētu uzskatīt arī par tādu, kā īsu publiskās runas definīciju – tā tieši paskaidro, kurā brīdī runu var uzskatīt par publisku. Jau tika pieminēts, ka publiskā runa pastāvēja senajā pasaulē un ir aktuāla arī mūsdienās, kas satura ziņā ir kopīgs un atšķirīgs tā laika un mūsdienu runām? Kādā manierē tās pasniedza toreiz, un kā tiek runāts šodien? To ir mēģināts noskaidrot šī pētījuma ietvaros; tiek meklētas atbildes un ieteikumi mūsdienu publiskās runas iesācējiem un lietpratējiem.
Pētījums mērķis: Noskaidrot, cik daudz kopīga ir mūsdienu publiskajai runai ar seno laiku oratoriju, kā arī, kādi principi tiek ievēroti sastādot un lasot publisko runu mūsdienās.
Pētījuma jautājumi:
1. Kādā veidā mūsdienu publisko runu veidošanā ir vērojami seno laiku oratorijas mākslas principi?
2. Kādas sakarības vērojamas starp dažādām publiskajām runām mūsdienās?
3. Kādi principi būtu jāievēro gatavojot publisko runu mūsdienās?
Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem un sasniegtu izvirzīto mērķi, tiks veikta seno laiku oratoru un mūsdienu politiķu runu analīze, balstoties uz teorētiskajā daļā minētajiem runas sagatavošanas un pasniegšanas principiem.
Darba teorētiskajā daļā tiks apskatīta publiskās runas vēsture un attīstība, kas ļaus izprast seno laiku oratorijas principus, kā arī tiks minēti veiksmīgas runas sagatavošanas un pasniegšanas principi dažādu autoru skatījumā – tas ļaus analizēt mūsdienu publiskās runas piemērus un izdarīt secinājumus, kā rezultātā tiks sasniegts pētījuma mērķi.
Darba nobeigumā izdarītie secinājumi ļaus rast atbildi uz jau minētājiem pētījuma jautājumiem.
…
