Šizoafektīva psihoze

Termins ” šizoafektīvi traucējumi” pirmo reizi tika lietots 1933. Gadā. Šo terminu ieviesa Dr. Jākobs Kasanins (Jacob Kasanin). Šizoafektīvi traucējumi ir garīga slimība, kas raksturojas ar domāšanas traucējumu un citu psihisku saslimšanu, piemēram, halucināciju, murgiem (šizofrēnijas komponents) un garastāvokļa traucējumu (maniakālais komponents) kombināciju. Šizoafektīviem traucējumiem ir gan šizofrēnijas iezīmes, tai skaitā halucinācijas, murgainas, izkropļotas domāšanas un garastāvokļa komponentes, piemēram, depresija vai mānijas.
Simptomu kombinācijas no dažādiem spektriem padara grūti ārstējamus šizoafektīvus pacientus.
Endogēni psihotiski traucējumi ar labvēlīgu prognozi un lēnu negatīvās simptomātikas attīstību. Laika kritērijs – 2 nedēļas. Klīniski iedala: afektodominantais variants (ar tēlainiem murgiem, ar inscenēšanas murgiem, zīmrēgu murgiem), šizodominantais variants ( ar Kandinska – Klerambo sindromu), pacientam var būt uzliesmojumi tikai ar afektīvu simptomātiku. Raksturīga vienlaicīga šizofrēnijas un afektīvo simptomu attīstība. Stāvokļa smagumu un hospitalizācijas nepieciešamību biežāk nosaka šizofrēnijai raksturīgie pozitīvie simptomi.…