Sociālais intelekts (turpmāk tekstā SI) cilvēkā jau tiek ielikt no dzimšanas, tas rodas no apkārtējās vides, mājām, ģimenes, draugiem. Tālāk cilvēks attīsta pats savu SI, strādājot un komunicējot ar apkārtējiem cilvēkiem, pusaudžiem šī iespēja attīstīt savu SI rodas jau bērnudārzā, tad skolā, augstskolā un tad jau ir nepieciešams nodibināt darba attiecības. Veidojot darba attiecības apkalpošanas sfērā, svarīgi lai gan sociālais, gan emocionālais intelekts ir labi attīstīts, jo, darba autore uzskata, ka apkalpojošajam personālam ir jāspēj prezentēt sevi kā arī uzņēmumu kuru viņš pārstāv, šajā gadījumā lielāku lomu ieņem sociālais intelekts, tomēr mazsvarīgs nav arī emocionālais intelekts.
Mūsdienās katru dienu personai ir jāsazinās ar citiem, parādot savas komunikācijas prasmes un indivīda sociāli-psiholoģiskās īpašības. Šo īpašību kopumu var nosaukt par sociālo intelektu. Sociālo intelektu ietekmē daudzas īpašības - sākot ar audzināšanu, noslēdzot ar apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka attīstību. Personas sociālās un psiholoģiskās īpašības veidojas mijiedarbības apstākļos ar sociālajām grupām, ar kurām persona veic komunikatīvo darbību ( Goleman, 2006, 82-84).