Sociāli ekonomisko procesu modelēšanas metode: bilanču modeļi

Matricveida modeļus var pilnveidot, iekļaujot tajos uzņēmuma struktūru, dokumentu apriti. Ar matricveida modeļiem var veikt precīzus aprēķinus ražošanas un finanšu plānam, jo šajos modeļos ir apkopotas produkcijas veidu ražošanas izmaksu bilances un produkcijas sadales bilances. Ražošanas programmas izmaiņu gadījumā ar šiem modeļiem daudz ātrāk var pārrēķināt uzņēmuma darbības rādītājusj, jo matricveida modeļos plaši izmanto izmaksu koeficientus. Matricveida modeļi dod iespēju veiksmīgi saskaņot bilanču metodes principus ar matemātiskajām aprēķinu metodēm, izmantot datortehniku uzņēmuma finanšu un ražošanas plāna sastādīšanā.
Tomēr matricveida modeļiem piemīt arī vairāki trūkumi. To precizitātes pakāpe ir atkarīga no tā, cik precīzi lineārām sakarībām atbilst resursu un starpproduktu izlietoujms produkcijas veidu ražošanā, jo izteiksmes a) – d) ir lineāras. Matricveida modeļos vērtības izteiksmē cehu un uzņēmumu kopējās izmaksas nav saistītas ar produkcijas ražošanas apjomu un struktūru. Grūti ir formalizēt ceturtajā kvadrantā attēlotās sakarības.
Tātad matricveida modeļi ir ļoti ērta uzņēmuma saimnieciskās darbības attēlošabas forma, tomēr, lai šos modeļus varētu plaši pielietot galīgā uzņēmuma ražošanas un finanšu plana varianta sastādīšanā, nepieciešams pilnveidot uzņēmuma ekonomisko nostādni un atbilstoši tai modificēt sākotnējo matemātisko modeli.


Apkopojot informāciju var pateikt, ka bilanču modeļi ir viens no makroekonomikas izplatītākajiem matemātiskajiem modelēšanas tipiem. Tie ir attēloti tabulu (matricu) veidā, kuru elementi parāda ekonomisko objektu saistības un kuriem ir noteikta ekonomiskā jēga. Šīs jēgas nozīme ir izskaitļota pēc matricas teorijas noteiktiem likumiem.
Pazīstamākie bilanču modeļi ir starpnozaru bilances matemātiskais modelis, kas tiek izmantots nacionālo kontu sistēmas ietvaros, un uzņēmuma matricveida modelis, kas apkopo produkcijas ražošanas, sadales bilances un ražošanas izmaksu bilances.
…