Jēdziens “produktu realizācija” attiecas uz daļu no uzņēmuma darbībām. Kā sinonīmu lieto arī jēdzienu “noiets”.
Var diskutēt par to, kuras darbības ir attiecināmas uz noietu, jo visa uzņēmuma darbība vairāk vai mazāk, tieši vai netieši iedarbojas uz produkcijas realizāciju. Tā, piemēram, īpaši kvalitatīvi saražota produkcija veicina tās realizāciju tirgū, rūpīga produkcijas ražošanas plānošana samazina ražošanas izmaksas un nodrošina konkurētspējīgu cenu.[4,334]
Atkarībā no tā, vai tiek aplūkotas maiņas un konkurences attiecības sagādājamām precēm vai arī realizējamiem produktiem, tiek runāts par sagādes vai noieta tirgiem. Ja tirgi tiek sīkāk diferencēti atbilstoši maiņas un konkurences attiecībām, iegūst, piemēram, izejvielu, ražošanas līdzekļu, darbaspēka un finansu līdzekļu sagādes tirgus, kā arī noieta tirgus dažādiem uzņēmumā ražoto produktu veidiem.
Par noieta politikas sastāvdaļām var uzskatīt noieta tirgus. Noieta tirgū tiek saņemti ieņēmumi par pārdoto produkciju, kuri naudas formā atgriežas uzņēmumā un tiek izmantoti uzņēmuma izdevumu segšanai. [9,45]
Uzņēmuma noieta tirgu raksturo konkrēta produkta potenciālo klientu veids un daudzums, kā arī šī paša produkta citi esošie un potenciālie piedāvātāji un attiecības starp šiem piedāvātājiem un patērētājiem. Esošo un potenciālo pieprasītāju un konkurentu kopums veido tirgus apjomu. Tā struktūru raksturo starp tirgus elementiem pastāvošo attiecību veids. Noieta tirgus raksturošanai šo attiecību tīkls ir nozīmīgs tik daudz, cik uzņēmuma politikā ir svarīgas attiecības starp konkurentiem (piemēram, karteļos) vai arī starp piedāvātājiem un klientiem (piemēram, priekšrocības ziņā). Arī attiecības starp klientiem var būt nozīmīgas, piemēram, tirdzniecības ķēdēs vai patērētāju centrālēs.
Jēdzienu “noieta politika” var attiecināt tikai uz tām darbībām, kuras saistītas ar tās uzņēmuma ārējās vides daļas veidošanu, kas saistīta ar noieta tirgiem. Atbilstoši tam, ka politikas jēdziens ietver izšķiršanos par pasākumiem noteiktu mērķu sasniegšanai, ar noieta politiku saprot pasākumu kombināciju izvēli, lai veidotu noieta tirgu vai vairākus noieta tirgus. Darbības, kuras kalpo tikai pieņemto lēmumu īstenošanai noieta jomā, nav pieskaitāmas noieta politikai. [4,340]
Par noieta politiku runā tad, kad pieņem lēmumus par saimnieciskiem pasākumiem, ar kuru palīdzību uzņēmuma interesēs tiek veidota tā ārējās vides daļa, ko sauc par noieta tirgu. [7,56]
Sagādes uzdevums ir piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumam nepieciešamo preču sortimentu atbilstošā kvalitātē un kvantitātē, vēlamajā laikā un vēlamajā vietā. Uzņēmumam ir jānodrošina savam noietam adekvātu sagādes politiku.[1,41]
Sagādes tirgus analīze ietver valstī pieņemtās kvalitātes vērtējumu, balstoties uz preču standartiem, tehniskā aprīkojuma un darbaspēka kvalitātes vērtējumu, piegādes spējas, termiņu drošības, transporta riska un izmaksu vērtējumu, kā arī politiskā riska vērtējumu attiecīgajā valstī, atkarību no izejvielām, valūtas risku vērtējumu u.c.
Kursadarba mērķis: izpētīt starpnieka lomu noieta organizēšanā.
Kursadarba uzdevumi:
1.iepazīties ar starpnieka jēdziena un būtības skaidrojumu ekonomiskajā literatūrā;
2.izpētīt galvenos starpnieku veidus un to funkcijas;
3.aplūkot starpnieku izvēli noteicošos faktorus;
4.raksturot SIA “Annas V” produkcijas noietu.
Lai veiktu šos uzdevumus un sasniegtu mērķi, tiks izmantota mācību literatūras analīze, kā arī SIA “Annas V” nepublicētie materiāli.
Kursadarbam ir teorētisks raksturs.
Sadale ir pasākumu kopums, ko īsteno uzņēmums, veidojot un virzot produktu plūsmu pie pircēja (lietotāja).
Sadale sākas tad, kad produkts ir gatavs piegādei vai pārdošanai, un beidzas tad, kad galējais pircējs (lietotājs) to saņem. Attīstoties un pilnveidojoties sadalei, produkts kļūst aizvien pieejamāks pircējam. Katrai precei vai pakalpojumam ir savs sadales kanāls: kaut kādā noteiktā veidā katrs produkts virzās pa šo kanālu un no ražotāja nonāk pie pircēja.
Sadales kanāls ir “ceļš”, pa kuru produkts virzās no ražotājiem pie pircējiem (lietotājiem). Sadales kanāli ir kā cauruļvadi, kas vajadzīgā daudzumā “nes” vajadzīgos produktus uz vajadzīgo vietu vajadzīgajā laikā, lai apmierinātu pircēja vajadzības.[8,149]
Jēdziena “starpnieks” skaidrojums nebūt nav viennozīmīgs. Piemēram, A. Klauss uzskata, ka “starpnieks – persona, kura citu personu labā profesionāli uzņemas starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu, apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai citiem darījumiem un komercattiecībām”.…
