Starptautiska konflikta jēdziens

Iekšējie konflikti (pilsoņu kari, revolūcijas, dumpji) var radīt jaunas normas un kārtību sabiedrībā, kura vēlas pārmaiņas sociālajā vidē atbilstoši starptautiskās sistēmas mainīgajiem apstākļiem. Ārējie (starpvalstu) konflikti var būt daudzveidīgi: teritoriālās pretenzijas, diplomātiskie strīdi, ekonomiskās pretrunas u.c. Bet robeža starp iekšējiem un ārējiem konfliktiem ir visai trausla: iekšējais konflikts var novest pie pilsoņu kara, kas var izraisīt ārvalstu intervenci un pāraugt starptautiskā konfliktā.
Attiecību strīdi veidojas no cīņas par resursu pārdali, bet institucionālos strīdos puses tiecas mainīt vai gāzt pastāvošas normas un institūcijas. ANO eksperts Mohameds Sahnūns saranžē visus konfliktus pēc to avota:

Konflikti, kas rodas kā neveiksmes nācijvalsts izveides procesā vai etniskie konflikti. Tajos slikta pārvaldes sistēma kopā ar etnisko spriedzi izraisa pastāvīgo krīzi un var novest pie bruņotām sadursmēm kā Čadā, Ugandā, Burundi, Sjerraleone.

Konflikti, kas rodas dekolonizācijas vai impērijas sabrukuma rezultātā. Tie visbiezāk ir saistīti ar varas vakuumu valstī, nenoteiktām robežām, iedzīvotāju marginalizāciju u.c. Par piemēru var minēt Somāliju, Kašmiru, Gruziju.

Konflikti, kuri ir aukstā kara produkts. Tie ir ideoloģizēti un aizsākas kā atbrīvošanas kari vai iedzīvotāju dumpji aukstā kara laikā, piem. Angolā, Nikaragvā, Afganistānā.

Reliģiskie konflikti, kuri var sadalīt viena etnosa pārstāvjus antagonistiskajos grupējumos pēc reliģiskas piederības. Tie ir visbiežākie un norisinās visos kontinentos: Libānā, Sudānā, Ziemeļīrijā, Kiprā, Irākā u.c. …