Atvērtās ekonomikas svarīgākais komponents ir starptautiskā tirdzniecība. Starptautiskā tirdzniecība galvenokārt ir makroekonomikas tēma. Makroekonomikā pieeja izpaužas starptautiskās tirdzniecības saistībā ar galvenajiem makroekonomikas pamatrādītājiem – iekšzemes kopprodukts, nodarbinātība, cenu līmenis, makroekonomiskā līdzsvara problemātiku. Starptautiskās tirdzniecības klātbūtne eksporta – importa formā faktiski mūs pavada makroekonomikas studijās.
Apskatot starptautisko tirdzniecību no iekšpuses tas ir izprast atsevišķas sakarības ne parādību virspusē, bet likumsakarības, kas formē šo jēdzienu būtību. Svarīgs uzdevums ir arī saprast starptautiskās tirdzniecības atsevišķu komponentu un instrumentu kopsakaru.
Par starptautisko uzņēmējdarbību tiek uzskatīti biznesa darījumi, kuri nodrošina preču, pakalpojumu un prasmju pārvietošanu pāri valsts robežām. Visos gadījumos, kad uzņēmums pērk vai pārdod preces un pakalpojumus no/ uz citām valstīm, tas iesaistās starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Termins „starptautiskā uzņēmējdarbība” vispārēji tiek lietots, lai apzīmētu visa veida uzņēmējdarbības aktivitātes, kurās tiek izmantoti starptautiski darījumi. Ir arī citi termini, kuri ir cieši saistīti ar starptautisko uzņēmējdarbību, bet tiek izmantoti šaurāku jēdzienu apzīmēšanai, kā „starptautiskā tirdzniecība” un „starptautiskais menedžments”.
Starptautiskā tirdzniecība apzīmē preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu starp valstīm. Preču un pakalpojumu imports un eksports no vienas valsts uz citu veido starptautisko tirdzniecību. Starptautiskais menedžments nozīmē darbaspēka un citu resursu vadību vairāk nekā vienā valstī. Starptautiskais menedžments noris, kad uzņēmums iesaistās ārvalstu darījumos vai izveido kopuzņēmumu, kamēr starptautiskā tirdzniecība var notikt tieši neiesaistoties pārrobežu darījumos. Tirdzniecība ļauj uzņēmumam pirkt un pārdot preces un pakalpojumus izmantojot trešās puses pakalpojumus.…
