Statistiskās ifnormācijas vākšana, sagatavošana un analīze

Pirms pāris nedēļām es periodiskajā izdevumā „Latvijas Avīze” lasīju rakstu par vidusskolas turpmāko attīstību Latvijā. Rakstā tika minēts, ka patreizējā vidusskolas izglītības sistēma ir novecojusi. Lielākais uzsvars tiek likts uz teorētiskajām, nevis uz praktiskajām zināšanām. Izglītības ministrijas speciālisti domā, ka arī vidusskolniekiem, beidzot pamatskolu, vajadzētu turpināt attīstīt savas estētiskās īpašības (mākslu, mūziku). Speciālisti grib arī rosināt vidusskolniekos analītisko domāšanu. To speciālisti grib panākt, ieviešot jaunus obligātos mācību priekšmetus, piemēram, mūziku un kultūrvēsturi. Statistiskas dati liecina, ka vispārizglītojošu skolu beidzējiem ir grūtāk iekļūt darba tirgū. Ar teorētiskajām zināšanām vidusskolas absolventi tiek augstskolu budžetu grupās. Tiek nomocīti studiju gadi augstskolā, bez praktiskas darba pieredzes. Protams, augstskolu absolventi labāk pelna, nekā arodskolas/arodvidusskolas absolventi. Studijas augstskolas absolventiem var izmaksāt ļoti dārgi, neskatoties uz to augstākās izglītības cenas pieaug katru gadu un paiet laiks, kamēr viņi sevi pierāda darba tirgū. Vēl jāpiebilst, ka darba devējs parasti grib darbinieku ar pieredzi.
Raksta iespaidā vēlējos uzzināt V/A „Sociālās integrācijas centra” audzēkņu domas par izglītību Latvijā un domas par darba tirgu. Tiks izveidota anketa „Izglītības - svarīgums”.
Anketas mērķis ir:
Noskaidrot, vai audzēkņi mācās priekš sevis, vai pret pašu gribu, t.i., vecāku uzspiesta profesijas izvēle!
Uzzināt, audzēkņu viedokli vai izglītība ir vienīgais ceļš uz labi atmaksātu darbu!
Audzēkņu domas par to, vai izglītību var nopirkt!
Kā audzēkņi vērtē savas darba iespējas pēc skolas absolvēšanas!
Mērķauditorija:
V/A „Sociālās integrācijas centrs”, „Koledžas RRC” studenti un „Jūrmalas profesionālās vidusskolas” audzēkņi, t.i., sievietes un vīrieši, kopskaitā līdz 50 respondentiem, vecumā grupās no 15 – 30 un 31- 50.…