Vārds “stratēģija” ir cēlies no grieķu valodas vārda “ctrategos”, kas nozīmē “ģenerāļa māksla”1.
Cīņas sīvums par klientu pārvērš tirgu dauzdveidīgā kaujas laukā. Un, novelkot paralēles ar kara darbību, var teikt, ka uzņēmēji, kuri darbojas bez stratēģiskā plāna, ir līdzīgi partizāniem. Regulārai armijai ir konkrēts stratēģisks uzdevums, kurš ir mērķēts uz pretinieka armijas sakaušanu un pilnīgas kontroles nodrošināšanu pār konkrēto teritoriju vai objektu. Savukārt partizāniem ir tikai taktiski plāni: uzbrukt pretinieka karaspēkam, izsist ešelonu no ierindas u.tml. Viņi var mazliet pabojāt nervus regulārajai armijai, graut tās morāli. Bet, tiklīdz karš ir beidzies, partizānu nodaļas tiek likvidētas. Labprātīgi vai piespiedu kārtā - atkarīgs no tā, kura puse ir uzvarējusi, bet viņas tiek likvidētas. Tāds pats liktenis sagaida arī uzņēmumus, kuri rīkojas bez stratēģiskā plāna. Tas ir tikai laika jautājums.
Stratēģija tiek veidota balstoties uz vides analīzi, kurā attīstīsies tirgus.
Stratēģiskās plānošanas laikā vadītājam jāprot tikt galā ar resursiem, kuri ir firmas rīcībā. Parasti uzņēmējs pārmērīgi pieķeras pie tiem resursiem, kuru viņam nav pietiekami daudz, un neracionāli izmanto tos resursus, kuri viņam ir atliku likām. Šāda situācija biznesā ir sastopama diezgan bieži. Vadītāja uzdevums ir veikt visu resursu analīzi un atrast veidu, kā tos izmantot ar maksimālu efektivitāti.
Stratēģija - tā ir uzņēmēja vēlme virzīties uz noteiktu mērķi, tāpēc neviens nevar to uzspiest no ārienes. Ņemot vērā situāciju tirgū, konkurentu uzvedību un rīcībā esošos resursus, jāizvēlēlas no iespējamajām stratēģiskajām alternatīvām visefektīvāko.
Vispirms tiek izstrādāta darbības stratēģija - firmas darbības pamatvirzieni uz ilgstošu laika periodu. Darbības stratēģija atbild uz jautājumu, KAS ir JĀDARA firmai.
Pēc tam optimāli jāsadala lielu uzdevumu vairākos apakšuzdevumos. Tā ir funkcionālā stratēģija, kura atbild uz jautājumu, KAS ir JĀDARA firmas dažādām apakšnodaļām. …
