Mūsdienu zinātne pierāda, ka cilvēka dzīves ilgums var sasniegt 150 gadus un pat vairāk. Kādēļ tad mēs dzīvojam vidēji vien tikai 70 gadus? Kādēļ mūsu organisms tik ātri iztērē savu potenciālu? Visu orgānu un sistēmu sabalansētu darbību organismā nodrošina nervu sistēma. Tā arī nodrošina organisma adekvātu reakciju uz ārējās vides iedarbību. Ja nervu sistēma netiek galā ar savām funkcijām, tad rodas traucējumi organisma darbībā. Tas, savukārt, noved pie slimībām, neveiksmēm un citiem ciešanu veidiem. Šo parādību viens no cēloņiem ir stress. Tā ir neatņemama mūsdienu dinamiskās sabiedrības sastāvdaļa, kas ietekmē gan augsta līmeņa vadītājus, politiķus, uzņēmējus un pat mājsaimnieces un dzīvniekus. Stresoru – stresa izraisītāju – ietekmē notiek psihofizioloģiskas izmaiņas cilvēka organismā, kuru gradācijas atsevišķiem indivīdiem var būt pat ļoti atšķirīgas, atkarībā no organisma īpatnībām un reakciju uz stresora kairinājumu.
Lai izvairītos un mazinātu stresa ietekmi, būtiska loma ir stresa vadīšanai (menedžmentam) un, lai to efektīvi realizētu, ir jāizprot stresa būtība, jāapzinās būtiskākie stresori organizācijas darba vidē, kas ietekmē pašu indivīdu, kā arī padotos, rodot idejas un iespējas preventīvajiem pasākumiem, kas nozīmē mazināt stresoru ietekmi vai ideālā gadījumā tos novērst. Ļoti būtiski ir arī analizēt piedzīvotās stresa situācijas, kas paver iespēju saprast indivīda reakciju uz biežākajiem stresu izraisošajiem kairinātājiem un to prognozēt. Tā ir individuālā stresa vadīšana. Stresa teorijas pamatlicējs Hanss Selje ir teicis: „Izvēloties pareizo attieksmi, mēs negatīvu stresu varam pārvērst pozitīvajā”. Manuprāt, tieši pozitīva attieksme un pretenziju līmeņa latiņas pazemināšana attiecībā pret sevi un apkārtējiem ir viena no efektīvākajām formulām, kā rīkoties stresa situāciju gadījumā. …
