Darba mērķis ir stresa faktoru analīze, to cēloņi, ietekme uz cilvēka organismu.
Stress ir XXI gs. problēma. Tāpēc šajā darbā apskatītās problēmas, tās cēloņi un sekas, ir ļoti aktuālas. Stresa situācijā mēs nonākam ik dienas, tāpēc ir svarīgi mācēt reaģēt konkrētajā situācijā. Jāmāk pamanīt stresa simptomus novērst vai mazināt tos. Veikt profilaktiskos pasākumus stresa situāciju mazināšanai, imūnsistēmas izveidei, radīt labvēlīgu “gaisotni”, saliedētību darba kolektīvā.
Kas ir stress
Stress ikdienā ir parasta un bieža parādība. Mēs to izjūtam uzstājoties auditorijas priekšā, gatavojoties un kārtojot eksāmenus, adaptējoties mums svešā kolektīvā. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši ne izmērīt, ne arī definēt, un tam ir dažādi skaidrojumi. Klasiskais: stress ir organisma atbildes reakciju virkne uz spēcīgu kairinātāju (stresora) iedarbību. Svešvārdu vārdnīcā ir teikts, ka stress (angl. stress – sasprindzinājums) – tā ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļu loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori. Par stresoriem var būt fiziskās, fizioloģiskās un psiholoģiskās slodzes, augstas vai zemas temperatūras, skābekļa trūkums .1 Stresors var būt ikviena ietekme, notikums, situācija, apstākļi, kuriem cilvēkam jāpiemērojas un kas viņam rada grūtības un diskomfortu. Stresors ir arī cilvēka paša attieksme – kā viņš uztver notiekošo un cik lielu nozīmi tam piešķir. Psiholoģijā stresu skaidro ar to izjūtu palīdzību, kādas cilvēku pārņem, saskaroties ar stresoru, - satraukums, sasprindzinājums, apjukums, nemiers nomāktība, trauksme, dusmas vai agresija. Stress tiek raksturots arī kā uztvertie draudi cilvēka fiziskajai vai psiholoģiskajai labsajūtai.
Stresa cēloņi ir meklējami arī pārslodzē, kad ir sajūta, ka pienākumi, nepadarītie darbi “nospiež”. …
