Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kas rodas indivīdam, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju robežas.
(A.Ozoliņa, Nucho, 1998)
Stress ir bioloģiska, sociāla un psiholoģiska parādība. Stress ikdienā ir bieži sastopams- to var izjust eksāmenu laikā vai arī iejūtoties jaunā kolektīvā. Par stresoriem var būt augstas fiziskās, psiholoģiskās vai fizioloģiskās slodzes. Psiholoģijā stresu skaidro ar to izjūtu palīdzību, kādas cilvēku pārņem saskaroties ar stresoru, - satraukums, sasprindzinājums, apjukums, nemiers nomāktība, trauksme, dusmas vai agresija. Stress tiek raksturots arī kā uztvertie draudi cilvēka fiziskajai vai psiholoģiskajai labsajūtai. Stresa ietekmē cilvēka organismā sāk darboties bioķīmisko signālu ķēde, kad smadzeņu impulsi stimulē hipofīzi un tā savukārt sūta sūta signālus epifīzei un visai endokrīnajai sistēmai.
Stresa paveidi.
Eistress- pozitīvais stress. Tas ir vērsts uz veselības saglabāšanu, jo spēj pastiprināt organisma adaptīvās spējas. Tiek palielinātas organisma aizsargspējas. Pozitīvā stresa ietekmē paaugstinās cilvēka organisma izturība pret stresorām iedarbībām, palīdz mobilizēties, lai spētu pārvarēt grūtības.
Distress- negatīvais stress. Tā ietekmē stresorā reakcija iegūst patogēnā faktora lomu.
Hipostress- stresa veids, kad cilvēks cieš no sevis pašrealizācijas trūkuma.…
