Strīdi. Nesaskaņas. Konflikti

Lai kon­flikts ne­vei­do­tos, jums jā­rī­ko­jas ne ti­kai sa­ska­ņā ar sa­vām per­so­nis­ka­jām in­te­re­sēm un vēl­mēm, bet arī jā­sas­ka­ņo sa­vas in­te­re­ses ar ap­kār­tē­jiem. Ir jā­prot no­vēr­tēt, kad ko­lē­ģim ir va­ja­dzīgs mo­rāls at­balsts un iz­prat­ne un jā­prot tos sniegt. Lai iz­vai­rī­tos no kon­flikt­si­tu­āci­jām, jums ir jā­prot sa­dar­bo­ties ar līdz­cil­vē­kiem. Jums ir jā­spēj vie­no­ties, ne­vis vie­nam pa­šam pie­ņemt lē­mu­mus.
Bū­tis­ka lo­ma ir iz­strā­dā­tai per­so­nī­gai aiz­sar­dzī­bas sis­tē­mai, ku­ra pa­līdz ne­pa­kļau­ties sprie­dzei un ār­ējam spie­die­nam.
Bet lai šīs ie­ma­ņas va­rē­tu īs­te­not dzī­vē, ir jā­iz­tu­ras po­zi­tī­vi pret pār­mai­ņām, jā­spēj ne ti­kai uz­klau­sīt ci­tu vie­dok­li, bet ne­pie­mirst to arī turp­mā­ka­jā dar­bā, jā­būt elas­tī­gam at­tie­cī­bā uz vis­pār­pie­ņem­ta­jiem uz­ve­dī­bas mo­de­ļiem.

“Val­diet pār si­tu­āci­ju, ne­ļau­jiet, lai tā val­da pār jums!”(P. Pi­ke­rin­ga)
Lai no­vēr­stu kon­flik­tu vei­do­ša­nos un at­tīs­tī­bu, sva­rī­gā­kais ir iz­prast, KĀ­PĒC kon­flik­ti ro­das, un kā tie mūs ie­tek­mē.
Da­niels Veb­sters de­fi­nē­jis kon­flik­tu kā sa­cen­sī­bu vai ķī­vi­ņu starp at­šķi­rī­gi do­mā­jo­šiem un sav­star­pē­ji ne­sa­de­rī­giem cil­vē­kiem, ko iz­rai­sī­ju­šas at­šķi­rī­gas va­ja­dzī­bas, cen­tie­ni, vēl­mes vai pra­sī­bas. Tā­tad kon­flikts ro­das, ja pas­tāv di­vi vai vai­rā­ki ne­sa­vie­no­ja­mi vie­dok­ļi, ku­ri sa­vā star­pā var arī kon­ku­rēt. Bie­ži vien kon­flikts se­vī ie­tver nai­dī­gu­mu un uz­brū­ko­šu at­tiek­smi. Tā­pēc arī kon­flik­ti ro­das tik bie­ži, jo at­liek vie­nī­gi ras­ties kon­ku­rē­jo­šiem vai ne­sa­vie­no­ja­miem vie­dok­ļiem. Pie­mē­ram, jums ir aler­ģi­ja pret smar­žām, tā­pēc ik die­nas nā­kas iz­just ne­pa­ti­ku pret dau­dziem cil­vē­kiem.
Pre­tē­ji vis­pār­pie­ņem­ta­jiem uz­ska­tiem, kon­flik­ti ne vien­mēr no­da­ra ti­kai ļau­nu­mu. Iz­klau­sās ne­ti­ca­mi, bet tas nu ir fakts, ka pras­mī­gi va­dīts un at­ri­si­nāts kon­flikts var pa­lie­li­nāt cil­vē­ku zi­nā­ša­nas un dar­ba ie­ma­ņas, bie­ži pie­aug ra­do­šais po­ten­ci­āls, kā arī ro­das sti­muls iz­aug­smei. Ie­spē­ja­ma ko­lek­tī­va sa­lie­dē­tī­ba ko­pē­jā mēr­ķa sa­snieg­ša­nai.
Ja kon­flik­tu ne­ņem vē­rā vai no­vērš to ne­pras­mī­gi, kon­flikts no­da­ra lie­lus zau­dē­ju­mus vai pil­nī­bā iz­nī­ci­na jau pa­nāk­tos dar­ba re­zul­tā­tus. Ne­at­ri­si­nāts kon­flikts ma­zi­na dar­ba ra­žī­gu­mu, iz­nī­ci­na uz­ti­cē­ša­nos, ro­das mo­rā­las da­bas pro­blē­mas, tiek ka­vē­ta in­for­mā­ci­jas ap­mai­ņa un tē­rēts mil­zum daudz lai­ka.
Tā­tad vie­nī­gais veids, kā iz­vai­rī­ties no krī­zes ir – ie­mā­cī­ties pras­mī­gi no­vērst kon­flik­tus.…