Ražošanai tiek izmantoti divu sugu tējas augi : Ķīnas tēja (Thea (Caramellia) sinesis) un Asamas tēja (Thea (Caramellia) assamica). Kura no abām ir izejas forma, līdz šim vēl nav īsti precīzi noskaidrots. Apzīmējums Thea bija pazīstams jau 17.gadsimtā. To ieviesa Kārlis Linnejs un Engelberts Kamfers kā ģints botānisko nosaukumu. Ķīnā tējas apzīmēšanai biežāk tiek lietots vārds tscha vai tschia radis pielietojumu arī japāņu valodā tsja, krievu čai un portugāļu chi. Savukārt Dienvidķīnā biežāk lieto nosaukumu tia, tai vai ta. No tā atvasināti vārdi vairākās eiropiešu valodās : tea, tē, thē, Tee, kā arī latīņu valodā - thea. Ķīnas tējas krūmu izejas forma bija līdz 4m augsts augs, bet Asamas tējas savvaļas priekštecis bijis vairāk nekā 20m augsts koks. Tas tādēļ, ka netika ierobežota tā augšana garumā. Abu sugu pārstāvji ir mūžzaļi augi, tiem ir līdz 5m gara mietsakne. Lapām ir ādaina virspuse, un tās atrodas uz neliela kātiņa. Lapu forma ir lancetveida, eliptiska vai olveida, tās mala zobaina. Pumpuriem un jaunajām lapām ir apmatota apakšpuse, tādēļ tā izskatās pūkaina vai zīdaina. Asamas tējas lapas ir daudz lielākas nekā Ķīnas sugas augiem. Jasmīnam līdzīgie ziedi izvietoti atsevišķi vai arī vairāki kopā atrodami lapu žāklēs. Apaļie augļi sastāv no trīsdaļīgām kapsulām, kurās ir viena līdz trīs ķiršu kauliņa lieluma sēklas. Tējas krūmi aug gan līdzenumos, gan arī tropisko apgabalu augstkalnu rajonos līdz 2000 m augstumam un vēl augstāk. Ķīnas tēja ir izturīgāka nekā Asamas tēja un var paciest temperatūru, kas tuvojas -3 oC robežai.…
