Ievads
Lai palīdzētu pārdot labas un sliktas lietas, tukšotu mūsu maciņus, lai mūs informētu, uzjautrinātu, izklaidētu un kristu uz nerviem, ir radīta reklāma. Radīta jau tālā pagātnē, šodien tā ir absolūti neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tā mēdz būt izsmalcināta un pat diktēt modi, agresīva vai bezzobaini šļupstoša, tā ir asprātīga un apnicīga, aizkustinoša un kaitinoša, un dažkārt īsta stila pērle. Par spīti apgalvojumiem, ka mēs pret to kļūstam imūni un uztveram jau kā vizuālu troksni, reklāma turpina manipulēt.
Reklāma ir universāla komunikācijas saīsinātā forma, pilna literatūras, tēlotājmākslas, kino, teātra un modes citātiem, arī sociāliem simboliem “tīra māja – laimīga ģimene”, “sauss pamperis – laimīgs bēbis”, “melna, rūgti salda šokolāde - erotika”, “jauns auto – laimīgs vīrietis”. Šie simboli nemaldīgi nostrādā. Reklāma rada noteiktus sociālos, sadzīves un stila stereotipus, kas nosēžas zemapziņā uz palikšanu.
Tomēr ir virkne faktoru, kas iedarbojas pretēji cerētajam, piemēram, ja reklāma izveidota nemākulīgi, ar teksta kļūdām, valodas defektiem, neloģiskiem uzsvariem vai adaptēta neatbilstoši kultūrvidei un mentalitātei. Ja tā attēlo vidi, kāda vairumam skatītāju ir tikai sapnis vai reklāmā izmantoti pārāk spēcīgi emocionālie momenti.
Mana izvēle pētīt Latvijas sociālās reklāmas, saistījās ar interesi par sabiedrībā nozīmīgu problēmu atspoguļojumu reklāmā. Kā teicis reklāmas aģentūras “Zoom” radošais direktors Ē. Stendzinieks: “Reklāma ir diegs, kas velkas pakaļ sabiedrības tendencēm. Savā labākajā izpausmē, protams, tā arī formē sabiedrības viedokli1”
Katram no mums noteikti ir sava vīzija par labāku pasauli. Tomēr pašsaprotami, ka pasaule nekļūs labāka tāpat vien, ja nemainīsies Tu. Ja nebūsi sociāli atbildīgs, ja Tev nerūpēs, kas notiek ar cilvēkiem, kuri ir blakus, ar vidi, kurā Tu dzīvo. Sociāli atbildīgs vari kļūt, ja mainīsi savus ieradumus un attieksmi sabiedrības kopējās labklājības labā. To darīt aicina arī sociālās reklāmas, kas nebūt nav ilūzija par laimi dažādu preču un produktu izskatā. Sociālā reklāma, līdzīgi kā sociālais mārketings, Baltijas valstīs ir salīdzinoši jaunas, akadēmiskajā vidē vēl maz apzinātas jomas, tomēr praksē jau uzkrāta noteikta šī reklāmas veida pieredze.
Sabiedrībai jābūt finansiāli labi nodrošinātai, lai valstī varētu attīstīties laba sociālā reklāma. Tad sociālās problēmas vairs netiek aktualizētas, atspoguļotas un risinātas pēc principa: ārā ir auksts, tādēļ būs mazāk bezpajumtnieku, jo viņi nosals. Bet gan – domājot par iedarbīgiem vizuālās izteiksmes veidiem, kā piesaistīt sabiedrības uzmanību, likumdevēju un amatpersonu uzmanību veidiem un iespējām, kā rast šiem bezpajumtniekiem pajumti siltumā.
1. Reklāmas jēdziens
Mūsdienās par vienu no svarīgākajiem faktoriem tiek uzskatīta informācija. Ne velti, jo efektīvs informācijas nodošanas un saņemšanas process nodrošina ne tikai panākumus biznesā, bet nereti noder arī sadzīvē. Vajadzīgā informācija pareizajā laikā un vietā vēsta mums par jau notikušo un vēl gaidāmo, sniedzot to, bez kā mūsu dzīve nebūtu iespējama – spēju zināt, prognozēt un radīt atkal jaunu informāciju. Ar dažādu veidu informatīviem un reklāmas paziņojumiem mēs saskaramies ik dienas. Daļu no tiem ievērojam un vajadzības gadījumā atceramies, bet daļa – paliek nepamanīta.
Viens no pasākumiem, kam jāpievērš galvenā uzmanība, ir preču virzīšanai tirgū, jo, lai preci pirktu, pircējs jāinformē par preces esamību un priekšrocībām, cenu un vietu, kur tā nopērkama.
Izstrādājot pasākumus šajā darbības virzībā, tiek ņemts vērā, ka informēšanai var lietot gan personisku sazināšanos, gan netiešas komunikācijas metodes, piemēram, reklāmu, gan īpašus noieta veicināšanas pasākumus, pārdomājot informācijas saturu un sazināšanās līdzekļus. Ja informācija ir veiksmīgi sasniegusi mērķi, jābūt atbildes reakcijai, kas var būt pirkums, sūdzība vai sliktākajā gadījumā nepārdota prece. Pirkšanu ietekmē daudz un dažādi apstākļi: pakalpojuma īpašības, cena, vieta u.c.
…
