Agrāk maz domāju par cilvēku savstarpējām attiecībām, kādēļ viņi ir tik dažādi, ar tik dažādu pasaules uztveri un domāšanu. Tagad, kad esmu nonākusi pavisam jaunā vidē, tiekos ar cilvēkiem, kas arī ir sveši, saprotu, ka svarīgi ir izprast katra temperamentu un ar to sadzīvot. Jāsaka, ka tieši šo labo attiecību dēļ, kas izveidojas pēc savstarpējas sapratnes izveidošanās, ir vērts papūlēties, lai viens otru izprastu un pieņemtu. Tādēļ sāku nopietnāk mācīties par tipiem. Tomēr šī interese bija tikai no psiholoģiskā viedokļa, kas tomēr nepaskaidro kādēļ tieši šāds temperaments ir izveidojies, tādēļ nolēmu šo informāciju papildināt arī ar ziņām par fizioloģisko norišu lomu.
Cilvēka un augstāko dzīvnieku vispārējo izturēšanos (veseliem organismiem) vada centrālās nervu sistēmas augstākais nodalījums – lielās puslodes kopā ar zemgarozu. Galvas smadzeņu pusložu darbību nodrošina divi pamatprocesi – uzbudinājums un kavēšana. No šo pamatprocesu īpašībām ir atkarīgs augstākās neirālās darbības tips gan dzīvniekiem, gan cilvēkam. Ikdienas dzīvē redzam, ka cilvēki pēc rakstura ir ļoti dažādi un cilvēku uzvedība atšķiras pat vienādās situācijās. Arī dažādu dzīvnieku izturēšanās vienos un tajos pašos apstākļos ir atšķirīga. Šo atšķirību cēlonis ir dažādie augstākās neirālās darbības tipi. Daļēji šo jautājumu bija atrisinājis ievērojamais sengrieķu ārsts Hipokrats, kas cilvēku uzvedības individuālās īpatnības izskaidroja ar „dzīvības sulu” (asinis, gļotas, dzeltenā un melnā žults) attiecībām organismā. Viņš uzskatīja, ka cilvēka temperamentu nosaka tas, kura „dzīvības sula” organismā ir pārākumā. Pēc temperamenta Hipokrats cilvēkus iedalīja sangviniķos, kuru organismā pārākumā ir asinis, flegmatiķos, kuru organismā pārākumā ir gļotas, holeriķos, kuru organismā pārākumā ir žults, un melanholiķos, kuru organismā pārākumā ir melnā žults. Hipokrats apbrīnojami precīzi bija izdalījis galvenos cilvēka temperamenta tipus, kaut arī viņa uzskati par temperamentu atšķirības iemeslu bija nezinātniski. Pavlovs Hipokrata sadalījumu izskaidroja savādāk –
„melanholiķu izdalīšana no visu pārējo ļaužu masas nozīmēja visu cilvēku sadali divās grupās: stiprajos un vājajos, jo dzīves komplicētībai, dabiski, ir sevišķi smagi jāgulstas uz cilvēkiem ar vājiem nervu procesiem un jāaptumšo viņu eksistence. …