Temperamenta tipi

Tem­pe­ra­ments – (lat. tem­pe­ra­men­tum – at­tie­cī­go da­ļu sum­ma, at­bil­stī­ba) kat­rai per­so­nī­bai pie­mī­to­šo sav­da­bī­go, no­tu­rī­go psi­his­ko īpa­šī­bu ko­pums, kas no­sa­ka psi­his­ko un fi­zis­ko pro­ce­su un stā­vok­ļu no­ri­ses in­ten­si­tā­ti, āt­ru­mu, tem­pu un rit­mu (1. 216. lpp.).
Tem­pe­ra­ments – sva­rī­ga per­so­nī­bas īpa­šī­ba, kas ie­tek­mē cil­vē­ku sav­star­pē­jās at­tie­cī­bas un psiho­lo­ģis­ko sa­de­rī­bu, pil­dot kā­du dar­bī­bu (1. 216. lpp.).
“Tem­pe­ra­ments ir ma­na pa­tie­sā bū­tī­ba, per­so­nī­ba ir ti­kai tērps, ko uz­vel­ku tai pār­i.” (3. 6. lpp.)
Tem­pe­ra­ments - ir in­di­vī­da psi­hes bi­olo­ģis­ki no­sa­cī­tais pa­mats. Tem­pe­ra­ments ir in­di­vi­du­āl­psi­ho­lo­ģis­kās īpat­nī­bas, ku­ras no­sa­ka dar­bī­bas di­na­mi­ku un ir at­ka­rīgs no cen­trā­lās ner­vu sis­tē­mas īpa­šī­bām, ku­ras ir ie­dzim­tas un līdz ar to cil­vē­ka tem­pe­ra­ments ir ļo­ti no­tu­rīgs un cil­vē­ka dzī­ves lai­kā prak­tis­ki ne­mai­nās. (2. 6. lpp.)
…